Nacionālisms kļuvis par modes lietu 43
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainījis ne vien starptautisko, bet arī iekšpolitisko situāciju, un daudzi no mērķiem, par ko Nacionālā apvienība iepriekš gadiem bija iestājusies, šobrīd tiek mērķtiecīgi īstenoti, partijas kongresā uzsvēra tās līderis Raivis Dzintars, vienlaikus norādot arī uz vairākiem riskiem.
“Zem tām pozīcijām, kuru dēļ Nacionālā apvienība gadiem tika saukta par radikāļiem, ja ne pat ekstrēmistiem, tagad parakstās gandrīz vai visas partijas, pat izteikti kreisā un kosmopolītiskā partija “Progresīvie” pašlaik ir gatava šīs nostādnes atbalstīt kā savējās,” uzsvēra R. Dzintars, atzīmējot okupācijas pieminekļu nojaukšanu, lēmumu par pilnīgu pāreju uz izglītību valsts valodā, Kremļa propagandas kanālu raidīšanas pārtraukšanu, valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Jaunā politiskā realitāte esot pavērusi iespējas, kas NA strauji jāizmanto, kamēr “politiskā rutīna un sociālekonomisko seku nogurums nav atnesis pretējus vējus”. Pašlaik nacionālisms esot savā ziņā modes lieta, ko politiķiem grūti ignorēt, taču “mode vienmēr mainās”.
Kā uzskata NA līderis, citu partiju pēkšņi uzplaukusī nacionālā retorika un kara iespaidā pieņemtie lēmumi cilvēkiem var radīt maldīgu iespaidu, ka tagad visas partijas ir nacionālas, lai gan tā nebūt neesot. Kā piemēru viņš minēja tādu jautājumu kā imigrācijas politika, kur “Nacionālajai apvienībai sabiedroto ir maz”, un tas esot parādījies arī valdības veidošanas sarunās. Nākotnē varot arī pieaugt iedzīvotāju “pagurums no ģeopolitiskās konfrontācijas”, arvien vairāk var sākt parādīties idejas par vienošanos ar Krieviju.
Par nepiekāpību šajā jautājumā NA kongresā runāja arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pašlaik gatavojas kļūt par aizsardzības ministri, uzsverot: “Ukrainas fronte pret Krieviju ir Latvijas aizsardzības līnija.” Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauda bažas par noskaņojumu Rietumeiropas valstīs, kur Francijas prezidents Emanuels Makrons atkal ierunājies par nepieciešamību sniegt drošības garantijas Putinam: “Varētu jautāt – kas tam Makronam ir galvā? Bet Makrons ir spogulis ļoti lielai daļai Rietumu sabiedrības. Mūsu pozīcija ir skaidra – jāiet uz pilnīgu Ukrainas uzvaru.”
Kā vēl vienu risku vai izaicinājumu savai partijai un Latvijai kopumā R. Dzintars minēja arī liberālu ideju popularitāti jaunatnes vidū, jo šodien “YouTube” un “Netflix” audzina jauniešus vairāk nekā jebkura izglītības sistēma. NA kā konservatīvam politiskajam spēkam tas rada sarežģījumus.
NA 14 Saeimas vēlēšanās saņēma 84 939 balsis (9,29% no visiem vēlēšanu dalībniekiem), iegūstot 13 deputātu vietas Saeimā. Tomēr jau izskanējis vērtējums, ka laikā, kad nacionālisms ir modē, to diez vai var vērtēt kā labu sasniegumu. To, ka šis rezultāts ir “brīdinājuma signāls” un “dzīvošana pašapmierinātībā ir pazudinājusi daudzas partijas”, kongresa dalībniekiem atgādināja arī R. Dzintars, atzīmējot “Attīstībai/Par”, “Konservatīvo” un “Saskaņas” neiekļūšanu parlamentā.
Vienlaikus nekādas pārmaiņas šis NA kongress neiezīmēja – par partijas priekšsēdētāju atkal tika ievēlēts R. Dzintars, kurš arī bija vienīgais kandidāts uz amatu, tāpat vietas valdē saglabāja arī visi citi redzamākie NA politiķi. Viena no retajām jaunajām idejām, ko ierosināja partijas jaunatnes organizācijas vadītājs Roberts Ozols, – atjaunot kalendārā kā atzīmējamu datumu 16. martu jeb Leģionāru piemiņas dienu. Kā zināms, tāda ar Saeimas lēmumu tika noteikta 1998. gadā, taču 2000. gadā atkal svītrota no oficiālo piemiņas dienu saraksta.
