Nacionāļiem un reģionāļiem savstarpējas simpātijas 5
Gan Nacionālā apvienība (NA), gan Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vēlas kopā strādāt nākamajā valdībā, bet, ja tas neizdosies, tad vismaz parlamenta līmenī.
“Mums ir pietiekami daudz jautājumu, kuros mēs varam runāt par sadarbību ar NA gan Saeimā, gan valdībā, ja mēs netīšām tajā iekļūsim,” piektdien pēc abu partiju tikšanās teica LRA līderis Mārtiņš Bondars. Līdzīgu viedokli pauda arī NA pārstāvis Roberts Zīle: “Pēc šīm sarunām esam nostiprinājuši viedokli, ka koalīcijas paplašināšana, iekļaujot tajā LRA, būtu lietderīga valdībai ilgtermiņā, jo radītu lielāku stabilitāti. Tuvākajā laikā mums jāpieņem vairāki būtiski lēmumi, piemēram, par enerģētisko drošību, termiņuzturēšanās atļaujām un tamlīdzīgi.”
Pagaidām gan LRA iekļaušana koalīcijā izskatās apšaubāma, jo pret to asi iebilst Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Arī “Vienotība” nav atsaucīga. Līdz šim ne ZZS, ne “Vienotība” nav skaidri pamatojušas savus iebildumus pret LRA iecelšanu koalīcijā. ZZS gadījumā pie vainas varētu būt līdzšinējā konkurence reģionos un individuālās antipātijas, jo daudzviet pašvaldībās LRA un ZZS atrodas nometņu pretējās pusēs. Piemēram, no LRA Saeimā ievēlēts Dainis Liepiņš, kurš Jelgavas domē ir visredzamākais Andra Rāviņa (ZZS) pretinieks. “Programmatiski neredzu starp mūsu partijām domstarpības. Ja sadarbībai par šķērsli ir personāliju faktors, tad tas liecina tikai par šī politiskā spēka vājumu,” vērtēja D. Liepiņš. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma šonedēļ, komentējot iespēju paplašināt koalīciju, pauda bažas, ka viņai būtu grūti budžeta veidošanas laikā sastrādāties ar partiju, kurai trūkst parlamentārā darba pieredzes. LRA līderis Andrejs Ence premjeres bažas sauc par nepamatotām: “Mūsu sastāvā ir divi bijušie deputāti, turklāt arī pašvaldību pārstāvjiem ir pieredze budžetu gatavošanā. Uzskatu, ka mēs parlamentārajam darbam kvalificējamies labāk nekā viens otrs tagadējais deputāts.”
Roberts Zīle sola, ka NA pacietīgi mēģinās pārliecināt savus koalīcijas partnerus, turklāt darīšot to “ar prātu, nevis spēku”. Vienlaikus gan viņš atzina – ja ZZS uzturēs ultimatīvus uzstādījumus pret LRA iesaistīšanu, tad nacionāļiem nāksies to respektēt.
NA iniciatīva par koalīcijas paplašināšanu varētu liecināt par šīs partijas taktikas maiņu. Līdzšinējā darbībā vairākas NA iniciatīvas (piemēram, tā sauktais “demogrāfijas ultimāts” ) koalīcijas partneri atbalstīja tikai tādēļ, ka partijai bija “zelta balss”. Proti, bez NA atbalsta valdībai nebūtu vairākuma un tā nevarētu pieņemt citus svarīgus lēmumus. Ja nākamā koalīcija tiks paplašināta, tad atsevišķam koalīcijas loceklim būs grūtāk diktēt savus noteikumus pārējiem.
“Protams, īstermiņā pašreizējais mandātu sadalījums mums ir izdevīgs, bet stratēģiski partijai pareizāk ir atrast sev uzticamus domubiedrus, ar kuriem kopā virzīt savas iniciatīvas, nevis paļauties, ka koalīcijas partneri mūs atbalstīs, nepieciešamības spiesti,” atzina Zīle. NA un LRA bloka veidošana gan pagaidām netiekot apspriesta, bet neoficiālās sarunās partiju pārstāvji šādu iespēju neizslēdz. Šādam blokam būtu 25 vietas Saeimā, kas būtu pat vairāk nekā šībrīža lielākajai frakcijai “Saskaņa”. Sarunām palīdz ne tikai abu partiju programmatiska tuvība, bet arī pagātnes saites. LRA līderis Bondars savulaik īsu brīdi bijis “TB”/LNNK biedrs un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās neveiksmīgi kandidējis šīs partijas Rīgas sarakstā.
