Nacionāļi vēlas trešdaļu Saeimas 14
Kopš “Visu Latvijai” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienošanās Nacionālā apvienība (NA) atrodas uz augšupejošas līknes, ar katrām vēlēšanām pieaudzējot savu pārstāvniecību pašvaldībās un parlamentā. Pēc pēdējām vēlēšanām partijai izdevies palielināt savu ietekmi arī valdībā, iegūstot trīs ministru portfeļus (kultūras, tieslietu, kā arī vides un reģionālās attīstības jomā). Turklāt 12. Saeimā NA ieguvusi arī parlamenta priekšsēdētājas vietu, ko ieņem kādreizējā “Latvijas Avīzes” žurnāliste Ināra Mūrniece. Būtiski arī tas, ka apvienība un tās biedri līdz šim nav iekūlušies skaļos skandālos. Tādēļ partijas kongress sestdien Ogres mūzikas skolā noritēja pieticīgā, bet svinīgā gaisotnē.
“Citas partijas uzreiz pēc pārrāpšanās vēlēšanu slieksnim strīdas, jūk un dalās, taču NA reitingi ir labi, komanda ir saliedēta gan uzskatos, gan savstarpējās attiecībās un darbos,” noskaņu organizācijā raksturoja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, taču brīdināja, ka partija nedrīkst ieslīgt mierā un pašapmierinātībā. “Tagad apstāties pie sasniegtā būtu līdzvērtīgi zaudējumam. Esam sasnieguši krietni vairāk, nekā daudzi no mums gaidīja un prognozēja, un tomēr tas ir tikai sīkums pret to, ko mēs gribam un ko no mums gaida vēlētāji – latvisku un taisnīgu Latviju. Mūsu pienākums ir to nodrošināt!” uzsvēra R. Dzintars. Viņš atzina, ka pašlaik būtu absurdi runāt par vienotu valdošo ideoloģiju Latvijā, jo koalīcijā pastāv ļoti dažādas ideoloģijas un pat tīri savtīgas intereses. “Izrādās, ka atzīties netradicionālā seksuālā orientācijā ir drosme, bet godināt brīvības cīnītājus 16. martā – nosodāma rīcība. Bērniem drīkst stāstīt, ka Rūta ir tas pats, kas Rihards, bet latviskajai dzīvesziņai vai patriotiskai audzināšanai vieta neatrodas,” rokas noplātīja Dzintars.
Tādēļ NA virsmērķi – latvisku Latviju, viņaprāt, sasniegt varēs tikai vienā ceļā – kļūstot par vispopulārāko un ietekmīgāko partiju Latvijā, iegūstot vismaz 30 – 35 vietas Saeimā, premjera vietu un izšķirošu pārsvaru koalīcijā. “Kad mēs to panāksim, tad valsts politika un prioritātes būs nepārprotamas. Latvijas valsts ilgtermiņa izaicinājums ir kļūt par bērniem un ģimenēm labvēlīgāko valsti. Katru soli mēs pakārtosim šim uzdevumam. Latvija vienmēr rūpēsies par tiem, kas rūpējas par Latviju. Latvija vienmēr būs daudzbērnu ģimeņu pusē. Latvija nekad neatstās likteņa varā vientuļās mātes. Latvija vienmēr nodrošinās labu izglītību un labu veselību bērniem. Latvija būs valsts, kas apzinās sevi kā dižu nāciju ar senu valodu un varenu kultūras bagātību,” nākotnes ainas zīmēja NA līderis.
Nacionālās apvienības mērķi neaprobežojas ar kļūšanu par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā. Viņi vēlas ietekmēt arī Eiropas vērtību orientāciju. “Rietumi pašlaik maldās starp vērtību vakuumu un destruktīvām vērtībām, tikmēr Krievija prot populistiski un liekulīgi izmantot vērtības, kas tai garantē masu atbalstu un palīdz sasniegt ģeopolitiskos mērķus. Rietumu konservatīvā sabiedrība ir jāmobilizē un jāpatur, nevis jāatdod Putinam. Ja rietumi grib uzvarēt, tiem jānonāk līdz dzīvotspējīgām vērtībām. Latvija var un Latvijai vajag būt Rietumu līderim tradicionālo vērtību sardzē,” teica Dzintars.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā uzrunā delegātiem vairāk pievērsās iekšējās drošības jautājumiem un solīja, ka nākamā gada budžets ļaus šo jomu nostiprināt. “Latvijā “zaļajiem cilvēciņiem” un citiem Latvijas pretiniekiem rosīties netiks ļauts,” solīja spīkere. Viņa arī norādīja, ka nepieciešams izstrādāt likumus, lai būtu iespēja slēgt organizācijas, kuru darbība nav savietojama ar Latvijas valsts pastāvēšanas mērķiem.
Arī citi partijas biedri debatēs pievērsās iekšējās drošības un sabiedrības saliedētības jautājumiem. Piemēram deputāts Edvīns Šnore brīdināja, ka nav jēgas stiprināt Latvijas aizsardzības spēkus, ja tepat uz vietas dzīvo liela kopiena, kas konflikta gadījumā Latvijas aizstāvjiem “šautu mugurā”. Viņš norādīja, ka līdzšinējie mēģinājumi šo kopienu integrēt Latvijas sabiedrībā bijuši neveiksmīgi, tādēļ atlikušas divas iespējas – vai nu piekāpties un veidot divkopienu valsti, vai arī palīdzēt Latvijai nelojālām personām repatriēties uz etnisko dzimteni. Deputāts Jānis Dombrava mudināja stiprināt NA darbību Latgalē, kas esot nepelnīti aizmirsta. “Ja nākotnē vēlamies nostiprināt savas pozīcijas valdībā, ir svarīgi sākt ar Latgali, jo arī šajā reģionā dzīvo mūsu valsts patrioti. Vairākos pagastos viņi divvalodības referendumā pārliecinoši nobalsoja par atbalstu valsts valodai,” teica Dombrava.
Kongresa balsojumā par NA līdzpriekšsēdētājiem pārliecinoši tika pārvēlēti līdzšinējie partijas vadītāji – Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš. Viņu vietnieki attiecīgi būs Jānis Dombrava un Roberts Zīle. Partijas valdē delegāti ievēlēja Robertu Zīli, Egilu Helmani, Dzintaru Rasnaču, Jāni Iesalnieku, Raivi Zeltītu un Ievu Holmu. Saskaņā ar NA statūtiem valdē darbosies arī seši Saeimas frakcijas izvirzītie pārstāvji – Jānis Dombrava, Einārs Cilinskis, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks, Inese Laizāne un Rihards Kols.
