Nacionāļi sašutuši par Marksa slavināšanu Eiropā 8
Valdošā koalīcija pirmdien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) piedāvāto deklarācijas projektu, ar kuru nacionāļi vēlējās atgādināt Eiropas Savienībai un citām Eiropas institūcijām nepieciešamību nosodīt totalitārās ideoloģijas un to pastrādātos noziegumus.
Šādu deklarācijas projektu NA bija sagatavojusi, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera dalību komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa piemiņas pasākumos. “Mums tas nešķiet pieņemami, jo ar šādu rīcību EK prezidents pēc būtības attaisnoja šo totalitāro ideoloģiju un tās pamatlicēju Kārli Marksu, kurš sarakstīja komunistiskās partijas manifestu. Tas kalpoja par pamatu Padomju savienības komunistiskās partijas programmai, kuras vārdā tika noslepkavoti miljoniem cilvēku visā pasaulē, tai skaitā daudzi tūkstoši Latvijas Republikā,” nepieciešamību pēc šāda atgādinājuma skaidroja NA pārstāvis Jānis Dombrava.
Deklarācijas projektā tiek atgādināts par jau pieņemtajiem Saeimas un Eiropas institūciju paziņojumiem totalitārā komunisma nosodīšanai, kā arī pausts aicinājums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Eiropas Komisijai nosodīt totalitāro ideoloģiju attaisnotājus, izvērtējot arī EK amatpersonu rīcību. Tomēr koalīcijas padomē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), aicināja deklarāciju virzīt, nevis Saeimas, bet Baltijas Asamblejas formātā.
“Visu trīs Baltijas valstis tāpat kā vairākas citas Centrālās un Austrumeiropas valstis ir cietušas gan no komunisma, gan nacisma ideoloģijas. Taču ja vēlamies pievērst EK amatpersonu uzmanību un plašākā auditorijā tikt sadzirdēti un pamanīti, tad Baltijas Asambleja ir ļoti labs parlamentārās sadarbības mehānisms un triju Baltijas valstu kopīgs viedoklis būs pamanāmāks nekā vienas Saeimas deklarācija. Turklāt būsim reālisti – labi zinot, ka pie mums šoruden gaidāmas parlamenta vēlēšanas, vienam otram Briselē šāda deklarācija varētu likties kā priekšvēlēšanu gājiens nevis pamatotas bažas. Tādēļ Baltijas Asambleja būs daudz adekvātāka institūcija, lai paustu šāda veida viedokli,” pēc koalīcijas sēdes paskaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pagājušās nedēļas nogalē norisinājās komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa dzimtajā pilsētā Trīrā Vācijas rietumos tika rīkotas viņa 200. dzimšanas dienas svinības, kurās ar kaismīgu runu uzstājies arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers. Uzrunājot svinētājus, viņš norādīja, ka Marksa veikumu nevajadzētu vērtēt pēc viņa sekotāju noziegumiem, kas paveikti vairākas desmitgades pēc šī domātāja nāves. Junkera rīcība raisījusi kritiku ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Arī viņa runas laikā kāds protestētājs tika aktīvi neapmierinātību, ka nācās iesaistīties apsardzei. Junkera biroja pārstāvji pārmetumus noraida, uzsverot, ka EK prezidents ļoti abi apzinoties vēsturiskos faktus un jūtīgumu. “Tomēr, lai arī kādi būtu cilvēku uzskati par Marksu neviens nevar noliegt, ka Kārlis Markss ir persona, kas tā vai citādi ir veidojusi vēsturi. Tādēļ nerunāšana par viņu būtu tuvu vēstures noliegšanai”, teikts paziņojumā.
