Nacionāļi noslēdz saliedēšanos 26
Nacionālā apvienība (NA) šodien kongresā grozīja partijas statūtus nosakot, ka turpmāk divu līdzpriekšsēdētāju vietā politisko spēku vadīs viens priekšsēdētājs. Šajā amatā ievēlēts Raivis Dzintars.
Kad 2010. gadā partijas “Visu Latvijai!” Un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienojās vienā organizācijā, skeptiķi tai prognozēja īsu mūžu, paredzot, ka radikālie “vislatviešu” jaunieši nesadzīvos ar sagurušajiem “tēvzemiešiem”. Tomēr saliedēšanās process tika veikts gana piesardzīgi un apdomīgi, neļaujot šādam prognozēm piepildīties. Viens no piesardzības pasākumiem bija izvēle noteikt organizācijai divus līdzpriekšsēdētājus – vienu no kādreizējās “VL” otru no “TB”/LNNK. Līdz sestdienai NA līdzpriekšsēdētāji bija Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.
“Šobrīd dalījums “vislatviešos” un “tēvzemiešos” vairs nepastāv. Partijas ikdienas darbu nekādā veidā neietekmē tas kurai organizācijai katrs no mums kādreiz piederējis. Arī valdē lēmums pāriet uz vienu priekšsēdētāju tika pieņemts lielā vienprātībā. Līdz ar to simboliski noslēdzam partiju apvienošanās procesu,” kongresa starplaikā žurnālistiem teica jaunievēlētais NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu un balsojumā saņēma 273 delegātu balsis par un 5 pret. Otrs līdzšinējais līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu, aicinot atbalstīt Dzintara kandidatūru.
Nekādas radikālas pārmaiņas partijas uzstādījumos Dzintars neplāno. “Mūsu pamatvērtības paliek nemainīgas, bet galvenie akcenti tiks salikti priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā. Līdztekus izstrādāsim paplašinātas nozaru programmas, tostarp jaunu Tautsaimniecības attīstības programmu, jo no Roberta Zīles savulaik izstrādātās Ekonomiskās programmas daudz kas jau ir īstenojies nodokļu reformā,” teica politiķis.
Kopš 10. Saeimas vēlēšanām NA startē kā vienots politiskais spēks un ar katru reizi pieaudzējis savu pārstāvniecību gan Saeimas deputātu mandātu, gan ministru portfeļu ziņā. Pašlaik NA Saeimas frakcijā ir 16 deputāti (bija 17, bet Ilmārs Latkovskis šovasar no frakcijas izstājās) un trīs ministru amati (kultūras, reģionālās attīstības un tieslietu). Dzintars ir apņēmības pilns pēc nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vēl vairāk palielināt NA pārstāvniecību Saeimā un valdībā. Viņš gan atturējās nosaukt konkrētas ministrijas, informējot, ka pirms vēlēšanām NA sagatavos savu “ēnu kabinetu” ar vairākiem kandidātiem uz katru ministra amatu. Tomēr no viņa kolēģu uzrunām kongresā noprotams, ka par atsevišķām nozarēm nacionāliem ir pastiprināta interese. Imants Parādnieks debatēs skaidri un gaiši paziņoja: “Labklājības ministrija ir jāvada NA! Citas iespējas gluži vienkārši nav.”. Tāpat NA programmātisko uzstādījumu izpildei būtiska būtu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Jaunajā NA valdē tikai ievēlēti: eiroparlamentārietis Roberts Zīle, Saeimas deputāts Jānis Dombravs, NA ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, Rīgas domes deputāti Nauris Puntulis, Ieva Holma un Dainis Locis, pedagogos Jānis Atis Krūmiņš un Salaspils novada domes deputāts Jāni Nebaru.
Atbilstoši partijas statūtiem valdē strādā arī pārstāvji no Saeimas frakcijas, valdības un jaunatnes organizācijas. Jaunajā sastāvā tie būs Saeimas deputāti Ināra Mūrniece, Gaidis Bērziņš, Imants Parādnieks, Rihards Kols, Inese Laizāne, Edvīns Šnore, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un nacionālās apvienības jaunatnes organizācijas vadītāja Ginta Vilcāne.
Līdz šim abiem NA līdzpriekšsēdētājiem bija pa diviem vietniekiem. Nolemts, ka jaunajam valdes priekšsēdētājam būs pieci vietnieki (līdz ar to kopējais personu skaits partijas vadībā nemainās). Dzintars par saviem vietniekiem izvēlējās Gaidi Bērziņu (tieslietu un valsts pārvaldes jautājumos), Robertu Zīli (Eiropas Savienības un tautsaimniecības jautājumos), Imantu Parādnieku (demogrāfijas un sociālo lietu jautājumos), Jāni Dombravu (sadarbībai ar partijas nodaļām) un Rihardu Kolu (ārlietu un diasporas jautājumos).
