Nacionāļi joprojām gaida Rinkēviča atvainošanos 40
Kamēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) lielākoties uzturas ārzemēs, tikmēr Saeimas deputātiem sakrājusies virkne neatbildētu jautājumu – ministra aizvainojošie izteikumi tviterī, Latvijas pozīcija bēgļu kvotu jautājumā, kā arī Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes piedalīšanās 9. maija pasākumos Maskavā.
“Mums ar ārlietu ministru gaidāma smaga saruna,” prognozēja deputāts Jānis Dombrava (NA), kuru īpaši satraucis jautājums par Latvijas vēstnieces Krievijā dalību 9. maija svinībās. Deputāts šo tēmu šonedēļ aktualizējis arī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. “Pašreizējā situācijā vēstnieces piedalīšanās 9. maija propagandas pasākumos, manuprāt, būtu nepiemērota. Vēl dīvaināks ir fakts, ka mūsu Ārlietu ministrijas departamenta līmeņa darbinieki piedalīsies Krievijas vēstniecības rīkotajos pasākumos Latvijā. Manuprāt, ir pavisam normāli, ja amatpersonas un ierēdņi 8. maijā piemin upurus, bet viņiem nav nekāds morāls pienākums piedalīties 9. maija svinībās. Valsts pārstāvju dalība tur savā veidā leģitimizē Krievijas politiku,” uzskata deputāts. Diemžēl arī uz šo komisijas sēdi Rinkēvičs nebija ieradies, bet Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs neesot varējis deputātam sniegt skaidru pamatojumu diplomātu un ierēdņu dalībai Krievijas propagandas pasākumos.
Vēl viens jautājums, kur būtu nepieciešama ārlietu ministra atbilde, ir Latvijas pozīcija pret Eiropas Komisijas iecerēto bēgļu kvotu politiku. NA Eiropas Parlamenta un Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka Latvijai nav piemērojamas bēgļu kvotas, taču valsts var sniegt palīdzību bēgļu pārplūdinātajām valstīm, nodrošinot medicīnisko un tehnisko atbalstu. Līdzīga diskusija starp NA pārstāvjiem un ārlietu ministru bija jau Saeimas ārpolitikas debatēs šā gada janvārī. Toreiz ministrs apgalvoja, ka ne par kādām kvotām Eiropas Savienībā netiekot runāts.
[wrapintext][/wrapintext]
Nesen Rinkēvičs internetā apgalvoja, ka NA mērķis neesot brīva Latvija, “bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim”. “Neredzu, ka mēs būtu kādā veidā nodevuši Latvijas intereses, bet ĀM liekulīgā darbība gan vistiešākajā veidā saskan ar Kremļa politiku,” saka Dombrava. NA frakcija jau aprīlī pieprasījusi ministra skaidrojumu un atvainošanos, bet nav saņēmusi ne vienu, ne otru, jo Rinkēvičs gluži vienkārši nav sastopams koalīcijas sēdēs.
Visticamāk, ministrs nebūs arī uz pirmdien gaidāmo tikšanos, jo 11. un 12. maijā viņam ieplānota vizīte Melnkalnē, uzreiz pēc tam viņš dosies uz NATO ārlietu ministru sanāksmi Antaljā, bet jau 14. un 15. maijā piedalīsies Višegradas valstu un Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē Bratislavā. Arī aiznākamnedēļ koalīcijas partneri atbildes uz saviem jautājumiem, visticamāk, nesagaidīs, jo ministrs ES Padomē Briselē vadīs Vispārējo lietu padomes sēdi. ĀM pārstāvji apgalvo, ka Rinkēvičs nekādā gadījumā neizvairās no atbildēm uz nepatīkamiem jautājumiem, bet šobrīd viņa darba grafiks esot pakārtots prezidentūras pasākumiem. Turklāt paralēli ārlietu ministra pienākumiem Rinkēvičam bieži vien esot jāaizvieto Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Šī raksta tapšanas laikā Rinkēvičs atradās ES Ārlietu padomē Beļģijā, bet ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību informēja, ka par patvēruma meklētājiem gaidāma ES dalībvalstu diskusija un šobrīd esot pāragri runāt par konkrētiem lēmumiem. Attiecībā uz Latvijas vēstnieces dalību 9. maija pasākumos ministrs paskaidroja, ka Astra Kurme kā Latvijas oficiāls pārstāvis Krievijā pārstāv Latviju rezidences valsts rīkotos oficiālos pasākumos, tajā skaitā atsevišķos 9. maija pasākumos. Vairākums ES dalībvalstu Maskavā būšot pārstāvētas tieši vēstnieku līmenī. Ministrs arī apstiprināja, ka ĀM departamenta direktora līmenī tik tiešām piedalīšoties Krievijas vēstniecības Latvijā rīkotajā pieņemšanā 8. maijā, jo tas esot saskaņā ar diplomātisko praksi un protokolu.
Ja ārlietu ministrs ilgstoši ignorēs aicinājumu ierasties koalīcijas sēdē, tad NA deputāti varētu viņu izsaukt uz iztaujāšanu savas frakcijas sēdē. Neko skarbāku (piemēram, ministra nomaiņu) gan nacionāļi, visticamāk, nepasāks, lai neapdraudētu savas pozīcijas koalīcijā.
