Agris Liepiņš: Nacionālās ideoloģijas pamatā nav bailes 19
Vaicāts par Nacionālās apvienības izredzēm nākotnē, politologs Ivars Ījabs izteicies apmēram tā – kamēr Krievijai būs raķetes, kamēr Latvijā notiks “Jaunais vilnis” un pastāvēs “Saskaņas centrs”, Nacionālajai apvienībai būs savs noteikts vēlētāju loks. Bailes ir ļoti spēcīgs ierocis politikā.
Ījaba kungs popularizē uzskatu, ka nacionālā ideoloģija balstās uz bailēm no svešā un citādākā. Nepatika pret cittautiešiem esot tā saistviela, kas satur kopā nacionāli domājošus cilvēkus. No tā izriet nākamais solis – iepazīstot labāk sveštautiešus, nacionālā ideoloģija izplēn un izčūkst kā tauki uz pannas. Dzīvē tomēr gadās dažādi. Iepazīstot kādu pamatīgāk, dažreiz uzzinām daudz jauka, bet citu reizi nokrīt zvīņas no acīm un drumslās sašķīst rozā brilles. Bet ne par to stāsts.
Nacionālās ideoloģijas pamatā nav bailes, bet stingra pārliecība, ka nacionāla valsts aizsargā tautas identitāti un garīgās vērtības. Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts, latviešu tauta šeit ir valstsnācija. Tātad Latvijas valstij pirmkārt jārūpējas par latviešu tautas identitātes un garīgo vērtību aizsardzību. Māte pavirza tālāk no galda malas kūpošu tējas krūzi, jo rūpējas, lai viņas mazulis neapplaucētos ar verdošo ūdeni. Viņa neienīst tēju un nebaidās no krūzes, sieviete vienkārši vēlas pasargāt savu bērnu, un tas ir tikai dabiski. Tikpat dabiski ir, ja māte Latvija rūpējas, lai latviešu tautas garīgo vērtību vietā netiktu liktas citas un lai mūsu identitāti necenstos nomainīt ar svešu. Nacionālās ideoloģijas piekritēji nebaidās no krievu dziesmas kā tādas, viņi vienkārši vēlas, lai to nepasludinātu par latviešu dzīvesziņai piederīgu. Lai autobusa šoferis visu ceļu nemocītu pasažierus, atskaņojot Visocka vai Kirkorova balādes. Latvijā es gribu būt mājās! Tāpat kā francūzis grib Francijā justies kā mājās. Ne velti Francijā ar likumu ir noteikts, ka vismaz četrdesmit procentu radio translētās mūzikas jāatskaņo franču valodā!
Pretēji politologa apgalvojumam nacionālā ideoloģija neizplēnēs, mazinoties “Saskaņas centra” ietekmei. Tieši otrādi – beidzot nacionālā doma uzziedēs krāšņiem ziediem un nesīs svētītus augļus latviešu tautai. Enerģija nebūs jātērē, sūri aizstāvot savus uzskatus un klausoties nepelnītus apvainojumus. Pilnu laiku varēs veltīt latviešu tautas garīgo vērtību izkopšanai un identitātes stiprināšanai. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā lielu uzmanību pievērsa nacionālajai audzināšanai un toreiz izauga patriotiska, latviska paaudze. Tā paaudze, kura uzturēja latviskumu trimdā, tā paaudze, kura izturēja visus piecdesmit okupācijas un rusifikācijas gadus Latvijā. Ar lieliem zaudējumiem, dažbrīd liekoties, ka nav vairs spēka un latviešu tauta izkusīs krievvalodīgo migrantu jūrā, bet tomēr izturēja. Spītu deva ieaudzinātā nacionālā pārliecība, ticība latviskajam.
