Nacionālās drošības pamats apdraudēts? Ģimenes ārsti ceļ trauksmi par veselības aprūpes vājajām vietām 54
Veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un efektivitāte ir būtiska jebkuras valsts drošībai, uzsver ģimenes ārsts un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Neskatoties uz politiķu retoriku par veselības aprūpes prioritāti, šobrīd Latvijā pietrūkst gan finansējuma, gan speciālistu. Ģimenes ārsti katru gadu veic vairāk nekā 8 miljonus konsultāciju, nodrošinot apmēram 75 % no visiem ambulatorajiem pakalpojumiem. Tas ir liels apjoms, kas, kā uzskata Dzalbs, varētu tikt izmantots vēl efektīvāk, ja tiktu nodrošināti atbilstoši resursi un personāls.
Runājot par ģimenes ārstu nozīmi, Dzalbs norāda, ka aptuveni 70% pacientu vajadzību var tikt atrisinātas ģimenes ārsta praksē: “Ja ģimenes medicīna ir efektīva un spējīga uzņemt lielo pacientu plūsmu, tad mēs mazāk noslogojam slimnīcas un speciālistu pakalpojumus.” Tomēr Latvijā ģimenes ārstiem trūkst māsas un citu palīgpersonālu. “Vidēji vienā praksē ir tikai viena māsa, lai gan vajadzētu būt vismaz divām,” skaidro Dzalbs. Tas rada milzīgu slodzi uz ārstiem, kuriem grūti piesaistīt papildu personālu.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) un citas starptautiskas institūcijas uzsver, ka primārās veselības aprūpes stiprināšana ir īpaši nozīmīga nacionālās drošības kontekstā. TV24 raidījumā “Dr.Apinis” Dzalbs atgādināja, ka attīstītās valstis, piemēram,
Lielbritānija un Kanāda, investē līdz pat 30% no veselības budžeta primārajā aprūpē.
Šāds atbalsts ļauj ģimenes ārstiem un viņu komandām efektīvi risināt pacientu veselības problēmas. Dzalbs piebilst: “Primārās aprūpes stiprināšana, lai sniegtu pakalpojumus vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām, izmaksu ziņā ir ļoti efektīva. Mēs varam panākt lieliskus rezultātus ar salīdzinoši mazāku finanšu ieguldījumu.”
Tomēr Latvijā finansējums un resursi ir ierobežoti. Dzalbs norāda, ka šāda situācija apdraud visas veselības aprūpes sistēmas stabilitāti, jo tieši primārā aprūpe ir pamats, kas balsta pārējo veselības aprūpes sistēmu. “Nākotnē mums jādomā par komandas paplašināšanu ar fizioterapeitiem, vecmātēm un citiem speciālistiem, lai ģimenes medicīna kļūtu spēcīgāka un efektīvāka.”
Dzalbs uzskata, ka veselības aprūpei būtu jābūt prioritātei valsts drošības jautājumu risināšanā. Viņš norāda: “Mūsu ministru kabinets vēl nesen uzskatīja, ka veselības aprūpe nav nacionālās drošības jautājums, kas mani pārsteidz.” Viņš norāda, ka pēc starptautisko organizāciju ieteikumiem veselība ir viena no nacionālās drošības prioritātēm. Ja veselības aprūpes sistēma tiek ignorēta, tad iedzīvotāju veselības pasliktināšanās varētu atstāt nopietnas sekas uz valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti.
Dzalbs aicina Latvijas politikas veidotājus sekot citu attīstīto valstu piemēram un pievērst pastiprinātu uzmanību primārajai veselības aprūpei: “Mēs redzam šo vajadzību un esam gatavi attīstībai. Tagad tas ir politikas veidotāju rokās.”
