Nacionālajiem cīnītājiem Jūrmalā savs vilnis 0
Sestdien, 27.jūlijā, ar Jūrmalas pašvaldības atbalstu Kauguros pie Brīvības cīnītāja Paula Zoltes pieminekļa savā gadskārtējā saietā pulcējās nacionālie partizāni un leģionāri. Parunāt, paklausīties patriotiskas dziesmas, pašiem padziedāt, piesēst un pamieloties ar Latvijas armijas lauka virtuves maltīti.
Kā jau ierasts šādās reizēs, trūkties dabūja pretnacionāli aktīvisti. Tā divi – Rīgas mērs Nils Ušakovs un 130. latviešu sarkano strēlnieku korpusa veterāns Alberts Pāže – Nacionālo karavīru apvienības vadītāja Ojāra Stefana uzrunā tika nodēvēti par vēstures kropļotājiem. Pirmais – par nacionālo cīnītāju pielīdzināšanu fašistiem, otrais – par nacionālo partizānu dalītāju cīnītājos un bandītos, kas sev un citiem sarkanajiem grib no Valsts prezidenta izlūgties nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, par ko pie pensijas nāk klāt 50 lati.
“Var jau Pāže par nacionāliem partizāniem daudz ko runāt, bet tad lai viņš pasaka, ka čeka izveidoja deviņas nacionālo partizānu viltus grupas, lai kompromitētu un grautu īsto nacionālo partizānu darbību. Jāņem vērā arī tas, ka sākumā latviešu sarkanās armijas vienības komplektēja no cilvēkiem, kas palīdzēja iznīcināt Latvijas valsti un tautu. Cita lieta, ar cieņu izturos pret tiem nevainīgajiem, kurus 1944. un 1945. gadā iesauca sarkanajā armijā, tāpat kā daudzus leģionā. Lai Valsts prezidents piedod, bet man nekad nebūs nekas kopīgs arī ar sarkanajiem partizāniem, kas Latvijā tika iesūtīti no Krievijas,” teica 0. Stefans.
Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija aicināja būt vienotiem nacionālas valsts vērtību aizstāvībā, lai ušakovi, pāžes un kabanovi būtu tālu no vēstures ratu griešanas.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra nacionālo vērtību nodošanas nozīmību nākamām paaudzēm, tikai tām pieplusoja vēl Eiropas vērtības, jo Latvijas teritorija ir Eiropa, ne Eirāzija.
Leģionārs, 19. divīzijas karavīrs Oļģerts Mentelis, pauda uzskatu, ka visām Baltijas valstīm vislielāko vērību vajag pievērst zemessardzei – tikai tad ir cerības uz militāru drošību un neatkarīgu valstu pastāvēšanu.
Latvijas armiju saietā pārstāvēja sauszemes spēku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, politiķus – Kārlis Šadurskis un Aleksandrs Kiršteins.
