Nacionālajai enciklopēdijai – miljons lietotāju 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā versija aizvadītajā gadā pirmo reizi sasniegusi vairāk nekā miljonu unikālo lietotāju, kas ir lielākais skaits kopš tās darbības uzsākšanas 2018. gada 18. decembrī.
Ja rēķina no paša sākuma brīža, tad lietotāju skaits ir 2,6 miljoni, informēja enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Ar lietotājiem šajā gadījumā saprot ierīces – datorus, planšetes, telefonus, kam ir tā sauktā unikālā IP adrese un ar ko notikusi pieslēgšanās enciklopēdijas vietnei “enciklopedija.lv”.
“Miljons gada laikā mums nekad iepriekš nav bijis. Tie skaitļi ir iedrošinoši un rada pārliecību, ka darām pareizā virzienā,” teic Ščerbinskis. Cik konkrētu cilvēku izmantojuši Nacionālās enciklopēdijas (NE) informāciju, grūti pateikt, jo vienu ierīci var izmantot vairāki, pat daudzi cilvēki, ja tā, piemēram, atrodas publiskā bibliotēkā.
Intereses dinamika
Enciklopēdijas vadītājs rūpīgi seko līdzi šķirkļu pieprasījuma dinamikai, jo tā atklāj interesantas un noturīgas tendences. Izrādās, skatījumu tematika bieži ļoti izteikti sakrīt ar to, ko tobrīd rāda TV vai apspriež sociālajos tīklos. “2023. gada 1. janvāra naktī LTV1 rādīja “Mikrofona” dziesmu aptaujas. Un ko tajā laikā cilvēki meklēja? Aija Kukule, “Jumprava”, “Līvi”! Kad atskanēja “Dzeltenie aizkari”, tad uzreiz desmitiem cilvēku skatījās enciklopēdijā, kas ir “Dālderi”. Un tas ir loģiski,” stāsta V. Ščerbinskis. “Dienā, kad 2021. gada 28. jūlijā Tokijas olimpiskajās spēlēs notika cīņa par zelta medaļu 3×3 basketbolā, tūkstošiem apmeklētāju skatījās, kas ir 3×3 basketbols. Reiz pamanīju, ka ļoti tiek pētīts šķirklis par Rīgas Jaunā teātra aktrisi Baibu Broku. Izrādījās, tajā brīdī vienā no sociālo tīklu vietnēm apsprieda viņas privāto dzīvi. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi gribēja zināt, kas ir denacifikācija. Mums tāds šķirklis bija. Ar stāstu par nacistiskās Vācijas mainīšanu, bet pagājušajā gadā papildinājām ar piebildi, kā Krievija to izmanto propagandā pret Ukrainu. Tas ir mazs piemērs, ka enciklopēdija var dot arī tādu pienesumu, ne tikai glābt skolēnu sekmes.”
Vērojot skatījumu dinamiku gada griezumā, skolēni, protams, parādās kā ļoti būtisks enciklopēdijas satura patērētājs. Varot uzskatāmi redzēt, ko tobrīd prasa skolās un ka pienācis eksāmenu laiks. Masveida, tūkstošos mērāma interese par Rūdolfu Blaumani un “Nāves ēnā”, Imantu Ziedoni, derīgajiem izrakteņiem Latvijā vai Pirmo pasaules karu Latvijā runā pati par sevi. Milzīgs uzrāviens skatījumos bijis vērojams 2020. gada pavasarī, attālināto mācību sākuma periodā.
Ļoti nepieciešamie šķirkļi
V. Ščerbinskis uzsver, ka elektroniskās enciklopēdijas pašmērķis nav “klikšķi”, bet gan pēc iespējas nodrošināt visaptverošu saturu, lai lietotāji tajā iedziļinātos. NE vadītājs neslēpj, ka potenciālo autoru aizņemtības vai trūkuma dēļ joprojām trūkst ļoti nepieciešamu šķirkļu. Piemēram, par inženierzinātnēm. Arī humanitāro nozaru jomā, kaut tā enciklopēdijā ir visvairāk pieprasīta un visplašāk pārstāvēta. Nav šķirkļa par Indriķa Livonijas hroniku, nav par Aleksandru Čaku, Vili Lāci un pēdējā laikā diskutēto Andreju Upīti.
V. Ščerbinskis piekrīt, ka pārskati par pretrunīgām personībām būtu ļoti svarīgi. Taču izrādās, sagatavot vispusīgu materiālu, kur iekļauta un izvērtēta gan cilvēka literārā vai mākslinieciskā un reizē arī politiskā darbība, īpaši, ja runa par māksliniekiem un kultūras ļaudīm, kas savas karjeras augstāko punktu sasniedza padomju okupācijas periodā, nav nemaz tik viegli. Piemēram, šķirklis par Viju Artmani tapis lielās diskusijās.
Toties ilgi gaidītais un skolu pieprasītais aptverošais šķirklis par Otro pasaules karu jau ir vēsturnieka Kārļa Kangera sagatavots un tuvu publicēšanai. Top vēsturnieka Ulda Neiburga šķirklis par Latvijas Centrālo padomi un sociologa Didža Bērziņa par holokaustu Latvijā.
Enciklopēdijas galvenais redaktors uzsver, ka noteiktai shēmai atbilstošu šķirkļu rakstīšana tiek uzticēta tikai zinātniekiem speciālistiem, kuri brīvi orientējas attiecīgajā tematā, kam ir izpratne un zināšanas. Mērķis ir, lai NE šķirklis par jebkuru tematu satura ziņā būtu izsvērts, pilnībā uzticams, tāds, lai varētu sacīt, ka labāka par to internetā nav. Lai arī tīmeklī informatīvu resursu netrūkst, sabiedriskā kārtā radīt pilnībā uzticamu tekstu par visdažādākajām nozarēm nav iespējams.
700 autoru
Nacionālās enciklopēdijas informatīvo resursu kopš darbības sākuma veidojuši un veido nu jau ap 700 autoru. Paplašinoties tematikai, viņu skaits palielinās. Ne visi rakstītāji ir pašmāju. Tā šķirkļa “Kijivas Krievzeme” autors ir Leontijs Voitovičs no Ļvivas universitātes Ukrainā, par Gustavu Mannerheimu un 1918. gada Somijas Pilsoņu karu uzrakstījis Kari Aleniuss no Oulu universitātes Somijā, kurš šobrīd gatavo materiālu arī par 1939./1940. gada Ziemas karu. Bet poļu literatūras klasiķi Staņislavu Lemu ar Polijas vēstniecības Rīgā atbalstu “nosedzis” literatūrzinātnieks Jakubs Gomulka no Krakovas. “Protams, mēs piesaistām ārzemju autorus, taču saprātīgā apjomā. Ir temati, kuros viņu nekad nebūs,” piebilst Ščerbinskis.
Atšķirībā no sākumiem, budžetu gatavojot, enciklopēdijas ļaudīm vairs nevajag pierādīt NE nepieciešamību un lomu. Apmeklējumu statistika ir stingrs arguments, kas runā pats par sevi. “Vienmēr jau bijušas neskaidrības, tomēr ceru, ka viss būs, jo, ja laikus nezinu budžetu, nevaru aizrauties ar tekstu pasūtīšanu vai tehnoloģisku jauninājumu plānošanu. Bet nevaru jau arī gaidīt un tad kaut ko pasūtīt pēdējā brīdī. Runāju ar Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ritvaru Jansonu. Viņš teica, ka bāzes finansējums enciklopēdijai 2023. gadam būs noteikti un Ministru kabinetā iesniegts lūgums arī pēc papildu finansējuma,” saka Ščerbinskis. Sagaidāms, ka šogad NE budžets būs aptuveni tāds pats kā pērn – nedaudz virs 300 tūkstošiem eiro.
