Nacionālais simfoniskais orķestris sezonu atklās ar rītausmas motīvu 0
Lielajā ģildē 20. septembrī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts tā galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncerts, kurā izskanēs Ludviga van Bēthovena Vijoļkoncerts, Riharda Štrausa “Tā runāja Zaratustra” un pirmatskaņojums Gundegas Šmites darbam “ΙΩ. Rītausmas dieve Ēosa”.
Koncerta ievadā – jaundarbs, ko sacerējusi LNSO sezonas rezidējošā komponiste Gundega Šmite. Dzīvodama Grieķijā, viņa satiek mītisko rītausmas dievi Ēosu un savam darbam pamatā liek rītausmas gaismojumus un mītus par patiesu gaismas redzēšanu. Komponiste un savulaik Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja G. Šmite jau piecus gadus par savām otrajām mājām sauc Grieķiju, dzīvesbiedra grieķu komponista Dimitra Maronida dzimteni, tomēr gana bieži viņa atgriežas arī dzimtajā Rīgā. “Savas skaņu pasaules izjūtas meklēšana man šķiet kā mūžīgs, neizsmeļams process, kā lēna ieniršana arvien dziļāk vēl neizzinātajā, neizjustajā… Skaņa, vārds, klusums pats par sevi kā fenomens paver bezgalīgas iespējas,” teic G. Šmite.
Savukārt Bēthovena Vijoļkoncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt pasaules slavenā vijolnieka Franka Petra Cimmermana spēli, kas tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes prominentākajiem vijolniekiem. Īpaši tiek slavēta viņa pašaizliedzīgā muzikalitāte, izcilība un asais prāts. Jau vairāk nekā trīs desmitgades mūziķis uzstājas ar nozīmīgākajiem pasaules orķestriem.
Populāro Vijoļkoncertu Bēthovens komponēja 1806. gadā tolaik pasaulē vadošajam vijolniekam Francim Klementam. Pirmatskaņojums gan piedzīvoja neveiksmi, un skaņdarbs tika aizmirsts uz vairākiem gadu desmitiem, līdz 1844. gadā to kopā ar Londonas filharmonijas orķestri Fēliksa Mendelszona vadībā atskaņot nolēma tobrīd vēl tikai 12 gadus jaunais, vēlāk ievērojamākais 19. gadsimta vijolnieks Jozefs Joahims.
Kopš tā laika Bēthovena Vijoļkoncerts ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem skaņdarbiem vijoļkoncertu repertuārā un regulāri tiek atskaņots un ierakstīts arī mūsdienās.Koncertu noslēgs R. Štrausa “Tā runā Zaratustra”.
Plašākai auditorijai vislabāk zināmais filozofa Frīdriha Nīčes aforismu un pārpasaulīgu ideju pilnais darbs “Tā runāja Zaratustra jeb Grāmata visiem un nevienam” radis atspoguļojumu R. Štrausa kompozīcijā, kas daudziem asociējas galvenokārt ar tā saukto rītausmas motīvu – tas dzirdams pašā simfoniskās poēmas sākumā, un to 1968. gadā ļoti populāru padarīja Stenlijs Kubriks, iekļaujot savas filmas “2001: Visuma Odiseja” muzikālajā noformējumā.
Par izvēlēm, ko spēlē orķestris un kas priecē klausītājus, LNSO galvenais diriģents A. Poga teic: “Tas ir ļoti svarīgi, lai skaņdarbu izvēle ir ne tik daudz eksperimentāla, bet tāda, kas orķestrim labi padodas un patīk, jo mēs visi gribam redzēt starojošu orķestri un mūziķus, kuri spēlē mūziku, ko viņi izprot, kas viņiem patīk un arī sanāk.”
20. IX 19.00 Lielajā ģildē Rīgā
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv
Cena: EUR 15–55
