Nacionālais simfoniskais orķestris jurģu gaidās 0
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl pavisam nesen tika runāts, ka februāris būs pēdējais mēnesis, kad Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) atrodas Lielajā ģildē, un pēc tam ēka tiks slēgta renovācijai. Šobrīd situācija mainījusies – LNSO paliek savā mājvietā Lielajā ģildē līdz pat šīs sezonas noslēguma koncertiem 13. maijā Rīgā un 14. maijā Rēzeknes ”Gorā”. Šī nav pirmā reize, kad jurģi tiek pārcelti. Kāpēc tā, un kā pārvērtīsies Lielā ģilde?
Pirms diviem gadiem, kad tapa zināms, ka Lielajai ģildei paredzēta renovācija – noteiktie darbu termiņi bija no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada beigām –, jau 2020. gada sākumā kļuva saprotams, ka koncertus pilnam orķestra sastāvam LNSO sniegs reģionālajās koncertzālēs, bet mēģinājumi notiks Dailes teātra otrā stāva vestibilā. Kā bērnu un jauniešu koncertu vietu LNSO izvēlējies Ziedoņa zāli Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet kamermūzikai nupat atrasta pavisam jauna mājvieta – mūzikas nams “Daile”.
Tā kā jurģi atlikti līdz šīs sezonas beigām, LNSO plāni atkal pielāgoti pārmaiņām. Daži no reģionālajās koncertzālēs ieplānotajiem koncertiem pārcelti atpakaļ uz Lielo ģildi. Arī divas no lielajām programmām, kas bija ieplānotas reģionālajās koncertzālēs jau šajā pavasarī – aprīlī un maijā, nu pārceltas uz Lielo ģildi.
Te pēc trim dienām, 25. martā, skanēs pasaules pirmatskaņojums – LNSO kontrabasista Kristapa Pētersona jaundarbs koncertā “Elgars, Grīgs un Pētersona jaundarbs” ar Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults. 155 gadus senajā Henrika Ibsena stāstā par dēkaini Pēru Gintu un uzticīgās Solveigas izniekoto mīlestību flautas partiju spēlēs viena no slavenākajām Latvijas klasiskās mūzikas pārstāvēm – flautiste Dita Krenberga, ar kontrabasu redzēsim un dzirdēsim LNSO mūziķi Oskaru Bokanovu.
Lielās ģildes renovācija
Kāpēc LNSO jurģi jau atkal pārcelti? Kā stāsta LNSO direktore Indra Lūkina, vissarežģītākais posms bijusi tieši būvprojekta izstrāde un saskaņošana sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, jo, kā zināms, Lielā ģilde ir kultūras piemineklis un viss, kas šajā ēkā saglabājies no dažādiem gadsimtiem, arī ir kultūras piemineklis. Tādēļ jebkurai darbībai, piemēram, lifta iebūvēšanai, jāatrod optimālais variants, lai saglabātu ēkas vērtības un tajā pašā laikā ieviestu nepieciešamo jauninājumu. Bet, protams, visi šie darbi notiks arhitekta Modra Ģelža savulaik izstrādātā ģildes projekta ietvaros.
Lielās ģildes renovāciju vada VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. LNSO tehniskais direktors Aigars Kalniņš, kurš arī ir darba grupas loceklis, stāsta, ka renovācijas projekts, kuru izstrādā SIA “CMB” projekta galvenās arhitektes Zanes Koroļas vadībā, šobrīd ir fināla taisnē. Notiek būvprojekta apstiprināšana un saskaņošana, kā arī iesniegšana Rīgas būvvaldē. No projektēšanas viedokļa darbi ir pabeigti.
Martā projektam ir jānoslēdzas un jau šomēnes jāizsludina būvniecības iepirkuma konkurss. Būvdarbi varētu sākties jau jūnijā, un līdz 2023. gada 31. decembrim tos iespējams arī pabeigt. Eiropas finansējuma – vēsturisko pieminekļu saglabāšanas programmas fonda – apguves termiņš arī beidzas 2023. gada 31. decembrī. Taču tas nenozīmējot, ka, darbiem iekavējoties, nebūtu iespējams atrast vēl citu finansējuma avotu.
Ēkas renovācijas gaitā tiks atrisinātas četras galvenās tehniskās problēmas – vides pieejamība, lielās zāles klimats no ventilācijas un gaisa apmaiņas viedokļa, akustikas uzlabošana ar nelielu sēdvietu skaita palielinājumu zālē un sakārtotas labierīcības.
Mūziķiem būs labāka dzīve, un viņu rīcībā būs arī dušas. Kā uzsver LNSO mākslinieciskais padomnieks, diriģents Andris Poga, būtībā radīts jauns projekts, lai ģildes zāle maksimāli atbilstu modernām simfoniskā orķestra vajadzībām. Arī skatuvē tiks veidota mehānika ar paceļamām platformām, augstāk tiks pacelti griesti, būs simfoniskajam orķestrim atbilstoši akustiskie vairogi gan skatuves aizmugurē, gan griestos.
“Vizuāli zāle izskatīsies pilnīgi citādi nekā šobrīd, ir runa par ļoti inovatīvu arī vizuālu risinājumu, kāds pie mums līdz šim nekad nav bijis,” saka Andris Poga.
Starp skatītāju zāles sienas lielajām logu rūtīm ievietos specifisku materiālu, lai turpmāk mūzikai netraucētu āra skaņas. Runājot par vides pieejamību, no garderobes vedīs pacēlājs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un tālāk no pirmā stāva līmeņa – lifts līdz pat pirmajam balkonam. Būs nodrošināta skaņas pastiprināšana ar portatīvām ierīcēm vājdzirdīgajiem, iekārtotas labierīcības invalīdiem, jo pat neliels slieksnītis, kā tas ir līdz šim, cilvēkiem ratiņkrēslos traucē iekļūšanu tualetē. Trepju zonā tiks izvietots braila raksts, lai vājredzīgi klausītāji varētu labāk orientēties ēkā. Visi šie labiekārtojumi notiek sadarbībā ar invalīdu biedrību “Apeirons”.
Tikmēr sabiedrību sasniegusi ziņa, ka valdība beidzot izšķīrusies, kur būvēt akustisko koncertzāli Rīgā. Tas notiks Kongresu namā, kur būs arī LNSO mājvieta.
Kāpēc mēģinājumiem izraudzīts Dailes teātris?
Nupat martā Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu saņēmušais diriģents Imants Resnis presē izteicies, ka LNSO pagaidu mēģinājumu vietai piemērota būtu LU aula, arī Zinātņu akadēmijas zāle… Jautāta, kāpēc par ģildes renovācijas laika mēģinājumu vietu izraudzīts tieši Dailes teātra vestibila gals, Indra Lūkina sacīja, ka bija vajadzīgas tādas telpas, kur orķestris var atrasties pastāvīgi gan rītā, gan vakarā. Un gan LU, gan Zinātņu akadēmijai ir savi plāni. “Publika parasti redz skatuvi ar astoņdesmit vai simt mūziķiem, bet orķestrim ir vajadzīgas telpas, kur mūziķiem mitināties, trenēties, kaut kur ir jāglabā instrumenti, kuri netiek aktīvi lietoti, ir jābūt vietai nošu bibliotēkai, mēģinājumu telpām jābūt pieejamām visu dienu, un tajās nevar notikt nekas cits,” stāsta Andris Poga. “Jābūt iespējai piebraukt ar instrumentu transportu un vēl ir finanšu un juridiskie aspekti. Dailes teātra otrā stāva foajē daļa mums bija izdevīga arī novietojuma dēļ pilsētas centrā. Jau pērnvasar tur notika divu lielu simfonisku programmu mēģinājumi, un, aptaujājot mūziķus, kas tajos piedalījās, un veicot profesionālus akustiskus mērījumus, tika secināts, ka arī šīs telpas nav ideālas liela izmēra orķestrim un lielu simfonisku darbu mēģinājumiem.”
Kā saka Andris Poga, varbūt ir labi, ka orķestra rīcībā vēl ir šie pāris mēneši līdz maija beigām savā līdzšinējā mājvietā Lielajā ģildē, jo patlaban tiek demontēti masīvie koka griesti orķestrim atvēlētajā Dailes teātra vestibila galā, kas ļoti apgrūtināja dzirdēt pietiekamā daudzumā visas frekvences un mūziķiem netikt apdullinātiem ar mūzikas atstarojumiem no samērā zemajiem griestiem. To vietā tagad tiks izvietoti akustikas izkliedētāji, kas, protams, ir pagaidu risinājums, kamēr orķestris atradīsies šajā pagaidu mājvietā.
Jebkurā pasaules pilsētā, kur orķestris nemitinās koncertzālē, kas ir tā pastāvīgā mājvieta – un tādu pilsētu un arī ļoti augstas klases orķestru ir daudz –, vienmēr ir kaut kādi kompromisi attiecībā uz mēģinājumu telpām, neslēpj Andris Poga. “Mēģinājumu studijas, kur esmu daudz strādājis, diriģējot starptautiskā arēnā, ir ļoti dažādas kvalitātes. Varu teikt, ka šobrīd ir darīts viss, lai mūsu orķestris mēģinājumu režīmā justos, cik tas iespējams, muzikāli komfortabli. Taču cerams, ka mēģinājumu process Dailē neievilksies un Lielās ģildes renovācija beigsies, kā plānots, divu gadu laikā.”
Šajā laikā orķestris visvairāk muzicēs reģionālajās koncertzālēs, taču pilnībā netikšot aizmirsts arī par Rīgas publiku. Jau šobrīd esot ļoti konkrēts plāns par sadarbību muzikālos iestudējumos ar Dailes teātri, ko gan Andris Poga sīkāk atklāt nevēlējās. Savukārt Indra Lūkina uzsvēra, ka koncerti koncertzālē Cēsīs sestdienās sāksies pulksten piecos, lai cilvēki no galvaspilsētas pagūtu tikt mājās ar sabiedrisko transportu. Tā jau 23. aprīlī plkst. 17 Cēsīs sāksies LNSO koncerts “LNSO, Vasks un Bēthovena Ceturtā” orķestra galvenās viesdiriģentes Kristīnas Poskas vadībā.
Mūzikas nams “Daile” – LNSO kamermūzikas jaunā mājvieta
Kamēr Lielā ģilde tiks renovēta, par LNSO kamermūzikas jauno mājvietu kopš marta kļuvis mūzikas nams “Daile”. Tā nav nejaušība, kaut sācies viss šķietami nejauši. Kā stāsta Indra Lūkina, 2019. gada rudenī mūzikas namā “Daile” notika lietuviešu komponistam Čurļonim veltīts kamermūzikas koncerts. “Visi, kas tur bijām, konstatējām – o, te ļoti labi skan un te ir ļoti patīkama atmosfēra,” atceras orķestra direktore. “Tieši tādēļ, ka klausītājs ir ļoti tuvu mūziķiem, kas man kamermūzikā liekas ārkārtīgi svarīgi…” Jau pirms diviem gadiem LNSO mūziķi sāka domāt par programmām tieši šai zālei, jo katra zāle mūzikai piešķir savu noskaņu.
LNSO mūzikas namā “Daile”
* Nākamie kamermūzikas koncerti tur notiks 14. aprīlī un 5. maijā.
* 14. aprīlī norisināsies koncerts “Čiks Korea. Spānija”, kas tapis kā veltījums pērn mūžībā aizgājušajai džeza leģendai. Skatītājus priecēs ne tikai skaistā mūzika, bet arī lieliskais mūziķu sastāvs – vijolnieki Sandis Šteinbergs un Raimonds Melderis, altists Arigo Štrāls, čellists Ainārs Paukšēns, saksofonists Oskars Petrauskis un pianists Raimonds Petrauskis, kurš speciāli šim koncertam radījis Koreas piemiņai veltītu jaundarbu.
* 5. maijā koncertā “Šūmanis. Hindemits. Dzenītis” klarnetists un LNSO ilggadējais diriģents Guntis Kuzma kopā ar klavierkvartetu “Quadra” – vijolnieku Arvīdu Zvaguli, altistu Pēteri Trasunu, čellistu Kārli Klotiņu un pianistu Rihardu Plešanovu – piedāvās klausītājiem triju dažādu mūzikas laikmetu izcilus kamermūzikas opusus.
