Ieviņa ermoņikas spēlē vecmeistars Valdis Andersons. Foto no pirmā Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saieta.
Ieviņa ermoņikas spēlē vecmeistars Valdis Andersons. Foto no pirmā Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saieta.
Publicitātes foto

  4

UNESCO konvencijas prasība vai nacionāla nepieciešamība?

Reklāma
Reklāma
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 168
Lasīt citas ziņas

Tomēr gribas jautāt – vai mums būtu vajadzīgs šāds saraksts, ja Latvija nebūtu pievienojusies UNESCO konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas paredz arī nacionālu sarakstu izveidošanu? “Tādu vai citādu nacionālo vērtību sarakstu veido katra valsts pat tad, ja nav pievienojusies konvencijai,” savu viedokli pauž LNKC eksperte Gita Lancere, “jo Nacionālā saraksta izveidošana nozīmē savu nemateriālo vērtību izvētīšanu un apzināšanos – lūk, lietas, ar kurām šī valsts lepojas. Ir dažādi saraksti, piemēram, Kultūras kanons, kas tika veidots jau pirms Latvijas pievienošanās konvencijai. Tātad mums jau tad bija vajadzība radīt vērtību sarak­stu, ar kurām lepojamies. Tādās lielās valstīs kā Argentīna, Brazīlija vai Francija ir pat vietējie, konkrētu municipalitāšu vai pašvaldību veidoti savu vietējo vērtību saraksti.”

Mūsu kaimiņi lietuvieši arī sākuši veidot nacionālo sarakstu, bet šobrīd ir mazliet strupceļā, jo gribēja iet citu ceļu – vispirms izveidot saraksta struktūru un tad aicināt pieteikt vērtības. Latvija iet to pašu ceļu, ko Igaunija, – no apakšas uz augšu: tiek izsludināta pieteikšanās, pašas kopienas izlemj, ko uzskatīt par vērtību, iesniedz pieteikumu, un pēc vērtību iekļaušanas sarakstā tiks veidota arī tā struktūra.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākais ieguvums – valstiska atzinība. Vai ar to pietiek?

Kādi būs Nacionālajā sarakstā iekļauto vērtību ieguvumi? Pirmkārt, tā būs atzīšana valstiskā līmenī, kas nav mazsvarīgi. Otrkārt, noteiktā platformā šīs vērtības būs atrodamas starptautiski, jo saraksts taps gan latviešu, gan angļu valodā. Ja, piemēram, Siguldas pašvaldības pieteikto Siguldas spieķa darināšanas prasmi atzīs par nacionālu vērtību un tā būs pieteikta arī angliski, tas varbūt būs papildu pievilcības objekts tūristiem, kaut par viņu trūkumu skaistā Vidzemes pilsēta arī tagad sūdzēties nevar. Taču jebkur pasaulē ikviens varēs uzzināt, kas ir nacionālās nemateriālās vērtības Latvijā, kur tās piekopj un kur var ieraudzīt arī to galarezultātu, piemēram, pašu slaveno Siguldas spieķi. Tiešā veidā nekāds materiāls atbalsts Nacionālā sarak­sta vērtībām nav paredzēts, taču netieši noteikti – izskatot VKKF konkursu pieteikumus, ar nacionālās vērtības statusu saistītam projektam būs papildu “bonuss”. Tātad, ja vērtība iekļauta Nacionālajā sarakstā, tā ir atzīta valstiski un tai noteikti ir vairāk iespēju pretendēt arī uz kādu citu finansējumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.