Šī sezona LNO ir īpaša – tā paies Nacionālā baleta simtgades zīmē 5
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālā opera un balets šajā sezonā veidos divu operu, vienas operetes – tā pirmizrādi jau pieredzējusi – un divu baletu jauniestudējumus. Šī sezona ir īpaša – tā paies Nacionālā baleta simtgades zīmē.
Latvijas Nacionālā baleta pirmā izrāde, ko iestudēja pilnā apjomā, bija “Veltīgā uzmanība” 1922. gada 1. decembrī. Tagad, 2022. gada rudenī, mūsu balets ar plašu programmu atzīmēs simtgadi. Baleta vēsture un mūsdienas atspoguļosies fotogrāfijās, kinofilmās, spilgtos jauniestudējumos un citos īpašos notikumos, kā arī grāmatā, kuras uzmanības smailē galvenokārt būs iepriekšējie desmit gadi.
Top simtgades svētku programma
5. novembrī uz skatuves satiksies 20. un 21. gadsimta baleta klasika: pirmizrāde gaidāma leģendārā horeogrāfa Džordža Balančina meistardarbam “Serenāde” ar Pētera Čaikovska mūziku un horeogrāfa Edvarda Kluga baletam “Carmina Burana” ar Karla Orfa mūziku.
Simtgades kulminācija notiks 1. decembrī ar spožu Galā koncertu, kurā līdzās Latvijas baleta māksliniekiem uzstāsies ārzemēs strādājoši latviešu baleta solisti – Berlīnes Valsts baleta soliste Evelīna Godunova un Milānas “Teatro alla Scala” baleta premjers Timofejs Andrijašenko ar saviem skatuves partneriem. 20. aprīlī pirmizrādi piedzīvos balets “Vijs. Šausmu naktis”, kas tapis pēc Nikolaja Gogoļa ukraiņu folklorā balstītā stāsta motīviem. Jauniestudējuma mūzikas autors ir ukraiņu komponists Oleksandrs Rodionovs, horeogrāfs – Radu Poklitaru. Radošās komandas interpretācijā Gogoļa radītais šausmu stāsts pārtop mūsdienīgā baleta iestudējumā.
Skatuves notikumus papildinās daudzveidīga simtgades svētku programma. Trīs novembra svētdienas Operas Jaunajā zālē ciklā “Kino un balets” notiks jaunu un senāku filmu skates. 6. novembrī programmā “Baleta zvaigznājs” ciklu sāks Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas studentu īsfilmas, kuru galvenie varoņi ir kādreizējās Latvijas Nacionālā baleta zvaigznes. Programmu 13. novembrī turpinās seansi “Prīmas” (filmas par Helēnu Tangijevu-Birznieci un Annu Priedi) un “Premjeri” (filmas par Aleksandru Lembergu un Alekseju Avečkinu). 20. novembrī programmā “Pirms priekškara” skati noslēgs baleta īsfilmu pirmizrādes, ko veidojuši režisori Katrīna Neiburga, Ineta Sipunova, Ivars Zviedris, Juris Pakalniņš un Uģis Olte.
Kustība un personības “Mēģinājumā”
Aizvadītajā piektdienā, 30. septembrī, Fotogrāfijas muzejā (LFM) Mārstaļu ielā 8 atvēra Nacionālā baleta šodienai veltītu fotoizstādi “Mēģinājums”, kas būs apskatāma līdz 27. novembrim. Fotogrāfijas redzamas ne tikai izstāžu zālē, bet arī tiks iekļautas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Savus nesen tapušos darbus muzejā izstādījuši fotogrāfi Iveta Gabaliņa, Agnese Zeltiņa, Kristīne Madjare, Vika Eksta, Andrejs Strokins, Jānis Deinats un Reinis Hofmanis. Fotogrāfu darbus papildina Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija no LFM krājuma. Izstādes scenogrāfiju un telpiskos risinājumus veidojis mākslinieks Aleksejs Beļeckis un arhitekte Līva Kreislere.
Dejas fotogrāfijas aizsākumi sakrīt ar pašas fotogrāfijas izgudrošanas laiku 19. gadsimta vidū. Ar dagerotipijā iemūžinātām statiskām (parasti baletdejotāju) pozām kā sākuma punktu un beidzot ar tehnoloģiski modernākajām iespējām tvert mirkli mūsdienās pēdējo gadsimtu griezumā baleta un fotogrāfijas attīstība un attiecības ir cieši saistītas. “Pat iedvesmotam fotogrāfam reti piemīt tā dēmoniskā acs, kas spēj kustības mirklīgumu pārvērst pārlaicīgā žestā,” reiz dejotāja Marta Greiema teica par Barbaras Morganas fotogrāfijām.
Fotoizstāde “Mēģinājums” izceļ personības – skatuves un aizskatuves māksliniekus un fotogrāfus –, kuri veido baleta tēlu šobrīd.
Izstādes scenogrāfs Aleksejs Beļeckis tās atklāšanā sacīja: “Aplūkojot šeit redzamo, varam vēlreiz pārliecināties, ka fotogrāfija ir patstāvīgs mākslas žanrs ar savu valodu, neatkārtojamām iespējām un noslēpumiem. Esam raduši baletu uz skatuves uztvert kā skaistuma simbolu un iemiesojumu, bet fotogrāfi, kas ielūkojušies arī skatītājam ikdienā neredzamajā aizskatuvē, savos darbos atklājuši, ka tā neizbēgami ir visai skarba un brutāla vide…”
Septiņu fotogrāfu darbi tapuši no šī gada janvāra līdz augustam dažādos baleta radīšanas apstākļos: uzvedumos un mēģinājumu zālēs, darbnīcās un studijā, atspoguļojot personības, procesu, emocijas, kustību un vidi.
Melnbalts gulbis
Skatu saista vairākas lielformāta fotogrāfijas ar balerīnu baltos un melnos svārciņos, aizsietām un atvērtām acīm… Arī cilvēks, kas baletu būtu redzējis tikai televizora ekrānā, nekļūdīgi pateiktu, ka šā mākslas darba autori iedvesmojis Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers”. Tas ir ne vien populārākais balets pasaulē, bet daudziem, īpaši Austrumeiropā un, protams, arī mums, asociējas ar atmiņu – ja televizora ekrānā pēkšņi pārtrūka pārraide un parādījās balerīnas no “Gulbju ezera”, tas nozīmē, ka valstī noticis kaut kas ārkārtējs. Miris kāds ievērojams valstsvīrs vai arī atgadījies kas tāds, par ko vēl nav izdomāts, kā tautai to pateikt…
Minēto mākslas foto autore Iveta Gabaliņa, kas ar fotogrāfiju nodarbojas jau divdesmit gadus, saka: “Šis balets savā ziņā iezīmē Padomju Savienības bojāejas sākumu. Tieši “Gulbju ezers” 1991. gada 19. augusta rītā sagaidīja savus skatītājus visos trīs populārākajos padomju televīzijas kanālos, ironiski simbolizējot pārmaiņu procesu PSRS ideoloģiskajā, ekonomiskajā un politiskajā realitātē. Baleta librets ir nodevīgi iepriekš paredzams, atspoguļojot labā un ļaunā cīņu. Labais, protams, uzvar, tomēr šī uzvara nav tik banāla, kā sākotnēji varētu šķist. Kā gan ļaunais var būt tik līdzīgs labajam? Un tomēr – gan baletā, gan dzīvē ļauno atšķirt no labā vai patiesību no maldiem nav nemaz tik vienkārši. Īpaši spilgti tas atklājas šobrīd – informācijas laikmeta azotē, kad, pateicoties sociālajiem tīkliem, propagandai un politikā valdošajam populismam, patiesība šķiet īpaši trausls un neviennozīmīgs jēdziens.”
Bet, protams, fotogrāfes Ivetas Gabaliņas mākslas darbā nav kaut kāds abstrakts “gulbis”, bet gan Latvijas Nacionālā baleta māksliniece Annija Kopštāle. Par šo sadarbību ar fotogrāfi viņa teic: “Tā bija ļoti interesanta pieredze pozēt fotogrāfei un tagad redzēt sevi no malas… Mani arī saista fotomākslinieces doma par to, cik ļoti mūsdienās ļaunais spēj maskēties par labo un cik grūti to reizēm pamanīt… ” Annija Kopštāle ir balerīna, kura uz baleta skatuves izceļas ar augstajiem lēcieniem, pateicoties tiem, viņa plūkusi laurus ne vienā vien starptautiskā konkursā. Par savu mīļāko lomu arī šajā sezonā viņa sauc Kitriju baletā “Dons Kihots”, jo tā aizrauj ar spānisko temperamentu.
Fotogrāfe Agnese Zeltiņa, kura arī šajā mākslā ir vairāk nekā divdesmit gadus, izstādē izlikusi fotoattēlus no baletiem “Drakula” un “Ņižinskis”.
“Ierasti baletu tver no attāluma, lai varētu parādīt dejotāja ķermeņa valodu visā pilnībā, bet mani interesēja, kā auguma dramaturģija turpina atspoguļojoties mākslinieka sejas vaibstos, ko parasti publika nespēj saskatīt. Esmu fotografējusi no zāles, ar fotoobjektīvu pievelkot mākslinieku sejas iespējami tuvu…” Emocijas, kas atklājas baletdejotāju sejās tuvplānos, ir pārsteidzošas, tur ir visdaudzveidīgākās sajūtu gammas. Jāredz!
Rīgā Plasido Domingo, Opolais un Sinaiskis
* Arī Nacionālajā operā īpaši notikumi. Viesosies pasaulslavenais tenors un diriģents Plasido Domingo. Tā kā operas leģenda jau ļoti cienījamos gados, nedzirdēsim zvaigznes balsi, taču slavenību pieredzēsim pie diriģenta pults. Oktobra pēdējā nedēļā mūsu Opera pirmo reizi uzņems prestižo jauno vokālistu konkursu “Operalia”, kurā veiksme pavērusi ceļu uz pasaules skatuvēm ne vienam vien tagad slavenam operas solistam visā pasaulē un kura mākslinieciskais vadītājs ir Plasido Domingo. Konkursa fināls noritēs 30. oktobrī, finālistiem uzstājoties mūsu Operas orķestra pavadījumā ar Plasido Domingo pie diriģenta pults.
Sezonas pirmais jauniestudējums pirmizrādi jau piedzīvojis – ar ovācijām uzņemtā Franca Lehāra pasaulslavenā operete “Jautrā atraitne” turpina ceļu pie reti iestudētā, taču košā žanra cienītājiem.
Priekšā divu operu jauniestudējumi. Leoša Janāčeka operai “Jenūfa” priekškars vērsies 23. februārī. Alvja Hermaņa veidotais uzvedums sākotnēji radīts “La Monnaie” operai Briselē un ticis izrādīts arī Boloņā un Poznaņā, kur guvis augstu novērtējumu. Tagad to redzēsim Rīgā.
Frančesko Čilea operu “Adriana Lekuvrēra” veidos mums jau pazīstamais franču režisors Vensāns Busārs, kas Latvijā ar labiem panākumiem iestudēja Frānsisa Pulenka operu “Karmelīšu dialogi”. Ar “Adrianas Lekuvrēras” pirmizrādi 9. jūnijā sāksies tradicionālais Operas festivāls.
Ar solokoncertu 3. februārī pēc desmit gadu pārtraukuma uz mūsu Operas skatuves atgriezīsies izcilais latviešu soprāns Kristīne Opolais. Savukārt 18. martā Čaikovska operas “Pīķa dāma” izrādi diriģēs cienījamais maestro Vasilijs Sinaiskis.
