Gunārs Nāgels: Nacionālā drošība un aizmirstā simetrija bruņoto spēku izvietojumā 5
Latvijas valsts oficiālais skatījums uz nacionālo drošību ir publicēts – 92 lappušu garš, un īso versiju Saeimā nolasīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Reakcija uz šo dokumentu nav bijusi pozitīva, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants pat salīdzinājis to ar “vecmāmiņas pasaku mazbērniem”.
Dokumentā ir dažas dīvainības – “Latvija ir valsts starp Eiropas Savienību un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, ar kurām esam cieši saistīti ekonomiski un politiski”. Ja ar šo ir domāts, ka Latvija kā ES robežvalsts atrodas tieši blakus NVS valstīm, tad var ar tieši to pašu loģiku teikt, ka Krievija ir valsts starp NVS valstīm un ES.
Šī simetrija bieži tiek aizmirsta, kad runājam par bruņoto spēku izvietojumu. Krievija ir pēdējos 18 mēnešos pārbūvējusi militāru bāzi Ostrovā, 32 km no Vecumu pagasta, un tur ir novietojusi 15. armijas aviācijas brigādi ar 100 jauniem cīņas helikopteriem, ieskaitot vienu eskadronu ar uzbrukuma helikopteriem Mi-28N “Nakts mednieks” un vienu eskadronu ar uzbrukuma helikopteriem Ka-52 “Aligators”. Nav grūti iedomāties Krievijas reakciju, ja Latvija iekārtotu līdzīgu bāzi ar 100 NATO helikopteriem Balvos, līdzīgā attālumā no Krievijas robežas.
Krievu helikopteri spēj sasniegt Rīgu apmēram stundas laikā. Ir zināma ironija, ka šī draudīgā bāze atrodas gandrīz tieši tajā vietā, kur 1944. gada 16. martā abas latviešu leģiona divīzijas apvienojās kopīgā kauja pret sarkano armiju.
Dokuments deklarē, ka “informatīvais karš ir kļuvis par daļu no Krievijas militārās stratēģijas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski”. Te gan jāpiebilst, ka informatīvais karš jau sen ir Maskavas arsenālā, jo, piemēram, kāpēc citādi bija jārīko viltus Saeimas vēlēšanas okupētā Latvijā 1940. gadā. Kāpēc Staļina paraugprāvas 30. gados?
Tas nozīmē, ka vēl jo vairāk jāatbalsta iestādes Latvijā, kuras nodarbojas ar propagandas neitralizēšanu un patieso faktu – gan šodienas, gan vēsturisko – izplatīšanu.
