NA prezidenta amatam izvirza Levitu 13
Nacionālā apvienība (NA) trešdien kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu izvirzīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu, žurnālistiem pēc partijas Saeimas frakcijas sēdes teica NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Dzintars uzsvēra, ka Valsts prezidenta amats ir ļoti nozīmīgs. “Mēs runājam par pirmo valsts personu, jeb cilvēku, kurš personificē Latvijas valsti un pasaka to, kas ir Latvija,” viņš teica.
“Līdz ar to, šādā jautājumā, mūsuprāt, nedrīkst vadīties pēc politiskās loģikas vai partiju interesēm, bet tiešām jāmeklē cilvēks, kurš amata pienākumus varētu izpildīt pēc iespējas kvalitatīvāk, un kurš šim amatam būtu vispiemērotākais. Mēs uzskatām, ka Levits kā politiski neitrāla kandidatūra būtu Valsts prezidenta pienākumiem vispiemērotākā,” uzsvēra Dzintars.
Tāpat NA aicina citu partiju deputātus paust atbalstu Levitam. “Mēs vēršamies pie citām Saeimā pārstāvētajām partijām, aicinot mums piebiedroties un izvirzīt to kandidātu, kurš šobrīd ir pārāks par citiem,” teica NA līdzpriekšsēdētājs.
Dzintars arī atzina, ka ideālā variantā koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu kandidātu. “Šobrīd izskatās, ka koalīcija runā vismaz par diviem kandidātiem. Iespējams, ka būtu jāvienojas par situāciju, ka par to kandidātu, kurš pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā gūst vislielāko atbalstu, arī vienojas koalīcija. Tas būtu loģisks risinājums,” viņš teica.
NA pārstāve Laila Ozoliņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka NA vēlas, lai oficiālu iesniegumu Saeimai ar Levita kandidatūru parakstītu arī deputāti no citām frakcijām. “Šobrīd esam uzrunājuši cilvēkus no “Vienotības” un “No sirds Latvijai”, un četri no šo partiju cilvēkiem ir pauduši gatavību kopā ar NA šādu dokumentu parakstīt,” sacīja Ozoliņa.
Vienlaikus viņa nenosauca to citu partiju politiķu vārdus, kuri solījuši atbalstu Levitam.
NA valdes loceklis Roberts Zīle pēc frakcijas sēdes uzsvēra prezidenta amata nozīmību.
“Prezidents tiek ievēlēts kā minimums uz četriem gadiem. Tas rada stabilitāti. Nevar šodienas politiskajai situācijai piemērot tik svarīgu izšķiršanos. Pat ja Levitam šobrīd nepietiek balsu parlamentā, nevar deputāti balsot par kandidātu, kurš nav pats labākais. Tas nav pieņemami. Mums ir bijušas kļūdas par referendumu sasaukšanas kārtību, piemērojot to konkrētajai politiskajai situācijai, kas pēc tam bija jālabo,” viņš teica.
“Mēs nevaram ar Valsts prezidenta amatu kļūdīties līdzīgi,” uzsvēra Zīle.
Iepriekš izskanējis, ka Levitu atbalstīt varētu arī citu Saeimas frakciju deputāti – atsevišķi “Vienotības”, kā arī “No sirds Latvijai” politiķi.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kuram atbalstu paudusi arī koalīcijas vadošā partija “Vienotība”.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa iepriekš izteicās, ka arī NA vidū esot “piesardzīgi pozitīva” attieksme pret Vējoņa kandidatūru.
Savukārt NA pārstāvji, komentējot Āboltiņas teikto, neoficiāli pauda viedokli, ka “Vienotības” līdere “vēlamo cenšas uzdot par esošo”, jo partijā par atbalstu Vējoņa kandidatūrai nav lemts. Vienlaikus, ja NA vēlamais prezidenta kandidāts Levits negūs citu Saeimas frakciju atbalstu, tad NA vērtēšot citus kandidātus.
Parlamentā opozīcijā esošā partija “No sirds Latvijai” par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība – partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Saeimas opozīcijas lielākā partija “Saskaņa” trešdien nolēmusi par savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu izvirzīt Saeimas deputātu un partijas biedru Sergeju Dolgopolovu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā un ilgs līdz 24.maijam. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Sēde gaidāma maija beigās vai jūnija sākumā.
