“Nacionālisms jeb nacionālais konservatīvisms ir tautas imūnsistēma!” NA mobilizēs vēlētāju 87
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums vajag pacietīgi turpināt darīt savu darbu un jāspēj motivēt nacionāli domājošo vēlētāju aiziet uz vēlēšanām,” sestdien Nacionālās apvienības (NA) kongresā sacīja partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš uzskata, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēs motivētākā pilsoņu daļa, jo tajās ir paredzama zema aktivitāte, kā tas jau bija pašvaldību vēlēšanās.
Tajās Nacionālā apvienība ieguva lielāko mandātu skaitu – 117 deputātu vietas 37 pašvaldībās. Tas būšot labs pamats startam uz Saeimu, jo partiju reģionālajām nodaļām ir liela nozīme arī parlamenta vēlēšanās. Lai izceltu NA citu politisko spēku vidū, NA kongresa dalībnieki izteikti uzsvēra tās nacionāli konservatīvo ideoloģiju.
“Nacionālisms jeb nacionālais konservatīvisms ir tautas imūnsistēma. Tam jāspēj atbildēt uz jebkuru apdraudējumu latviešu tautai,” uzskata R. Dzintars, kuru atkārtoti ievēlēja priekšsēža amatā.
NA kongress bija viens no retajiem politiskajiem forumiem pēdējo divu gadu laikā, kas notika klātienē, kur delegāti uzrunāja cits citu tribīnē, nevis no ekrāniem. Klātesošajiem zālē gan bija maskas. Kongresa sākuma daļa, kurā bija R. Dzintara, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un valdības pārstāvju – kultūras ministra Naura Puntuļa, zemkopības ministra Kaspara Gerharda un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga – uzstāšanās, bija piesātināta ar pašslavinošām runām, kurās netrūka skaļu saukļu. Tā gan notiek arī citu partiju kongresos, bet varbūt ne tik lielās devās…
Zīle: NA jāformulē sava pozīcija
“Nacionālā apvienība ir sevi apliecinājusi kā uzticama un profesionāla valdības partija, kas ir vairojis NA iespējas un pieredzi,” sacīja I. Mūrniece. Viņa lepojās, ka NA ir arī paplašinājusi savu atbildības lauku un vada arī Ekonomikas ministriju. I. Mūrniece nepastāsīja, kā NA ieguva šo posteni, kurā deleģētais Jānis Vitenbergs līdz maijam bija “KPV LV” biedrs. Jau rakstīts, ka tas notika arī aizkulišu sarunās – nereti premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) aiz muguras.
Ministri iepriekš sagatavotajās videouzrunās lepojās ar nozarēm iegūto papildu atbalstu budžetā. Piemēram, kultūras jomai papildus budžetā būs 30 miljoni eiro, kas ļaus arī palielināt atalgojumu kultūras darbiniekiem. K. Gerhards pieminēja papildu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, bet ekonomikas ministrs J. Vitenbergs uzsvēra ieguldījumus biznesa inkubatoru veidošanā. Ekonomikas ministrs runu beidza ar vārdiem: “Ejam pie virpām, iegriežam tās uz pilnu klapi. Laika nav daudz, bet kopā mēs varam to izdarīt.”
Kaismīgo runu plūdumu piebremzēja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atgādināja, ka šis nav vienkāršs laiks. Viņš teica: “Ir labi, ka tiek debatēti nopietni jautājumi, bet blakus tiem ir arī jautājums – vai tās ir vai nav budžeta kvotas, ir vai nav vajadzīgi valsts ministri.” R. Zīli arī satrauca, kā NA, kurai ir ekonomikas un zemkopības ministri, vēlēšanu gadā tiks galā ar tādiem izaicinājumiem kā inflācija un enerģētikas krīze, kā arī Eiropas Zaļais kurss. Viņaprāt, NA ir skaidri jāspēj noformulēt savu pozīciju “par saprātīgu un Latvijai izdevīgu Zaļo kursu – vēlētāji mums neticēs, ja mēs to nebūsim izdarījuši”.
Demogrāfija ir prioritāte
NA kongresa delegāti pamatoti lepojās ar sasniegto pašvaldību vēlēšanās. Bauskas, Ogres un Siguldas novados NA veidotie saraksti ieguva pārliecinošu vairākumu, tās biedri vada arī Talsu un Smiltenes novadus. NA iekļuva arī Liepājas un Ventspils domēs, kur iepriekš nebija. NA nav pārstāvēta tikai Ādažu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas novadā un Daugavpils pilsētā, kur tā nestartēja, kā arī Augšdaugavas novadā, kur neiekļuva domē. Taču pēc vēlēšanām tā jau ir pazaudējusi Dobeles novada mēra amatu, kurā bija Edgars Gaigalis.
Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks lepojās ar paveikto demogrāfijas veicināšanā, uzsverot arī ģimenes valsts pabalstu reformu. Lai raksturotu ģimenēm ar bērniem sniegto atbalstu, tika saukti iespaidīgi skaitļi. “500 ģimenes ir nostiprinājušas pamatus Latvijas zemē,” sacīja R. Dzintars, norādot, cik ģimenēm ir sniegts atbalsts no mājokļu programmas finansējuma. Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis nebija mierā, ka “esam vairāk koncentrējušies uz skaitļiem, bet nerunājam par ekonomiskajiem apstākļiem un garīgo vērtību vidi, kas ietekmēs bērnu nākotni”. Viņa teiktajā varēja saklausīt neapmierinātību ar īstenoto izglītības politiku, par kuras realizēšanu NA vajadzētu “iegūt noteikšanu”.
Debates bija interesantākā kongresa daļa, jo tajā NA atspoguļojās visā savā daudzveidībā. Tajās daudz runāja par situāciju pie Baltkrievijas robežas, un vairākas reizes delegāti ar aplausiem pateicās zemessargiem un robežsargiem par robežas sargāšanu. Jānis Dombrava norādīja, ka “kopā ar barbariem, kas lauž Eiropas vārtus, mūsu zemē var iekļūt arī zaļie cilvēciņi”.
Aleksandrs Kiršteins bija viens no kritiskākajiem. Viņš atgādināja, ka koalīcijai nav vairākuma un tā turas uz neatkarīgo deputātu balsīm. Viņaprāt, NA vajadzēja vasarā aiziet no valdības un Latvijā rīkot ārkārtas vēlēšanas. Vairākos rādītājos Latvija Eiropā esot pēdējā, jo Latvijā neesot nopietnas partijas ar 5000 līdz 10 000 biedriem (NA ir 1040 biedri).
Viņaprāt, vajadzētu reformēt Satversmi un izveidot vai nu vienu vēlēšanu apgabalu, vai 50 apgabalus, kā to ieteikusi Latvijas Centrālā padome politiskajā memorandā 1943. gada augustā, “lai neiekļūtu idioti, lai viens cilvēks nevar ievilkt Saeimā daudzus partijas biedrus”.
Atbildot A. Kiršteinam, zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts aicināja padomāt, kas būtu pēc tam, kad NA aizietu no valdības, tad tā sēdētu blakus Aldim Gobzemam un Jūlijai Stepaņenko. J. Eglīts arī ieteica kolēģiem savu atšķirīgo viedokli paust nevis publiski “sejas grāmatā”, bet gan vispirms izrunāt partijas iekšienē. Debatēs uzstājās vairāki jaunieši, kuru vidū bija arī Oto Brantevics. Viņš mudināja visus būt vienotiem, jo “nedrīkst pievilt savus senčus un visu sasniegto atdot bez cīņas”.
Kongresā pārvēlēja NA valdi, kur vislielāko balsu skaitu ieguva R. Zīle un I. Parādnieks, tajā ievēlēta arī Ginta Vilcāne, Roberts Ozols, Artūrs Butāns, Jānis Iesalnieks, J. Eglīts, N. Puntulis, Edvards Ratnieks un Raitis Ābelnieks. Lielu atbalstu vēlēšanās guva arī J. Dombrava, bet viņš valdē jau iekļauts no “deputātu un ministru kvotas”, automātiski valdē vēl ir tās priekšsēdis R. Dzintars, I. Mūrniece, K. Gerhards, Rihards Kols, Ritvars Jansons, Ilze Indriksone un Edvīns Šnore.
