Nabagmāja vai saulainā novakare? Vairāk nekā 200 senioru aprūpes iespējas visā Latvijā 1
Kādas būs tavas vecumdienas
Latviešu mākslas filmā “Džimlai Rūdi rallallā” kāds veco ļaužu sociālās aprūpes centra iemītnieks (atveido aktieris Āris Rozentāls) uz jautājumu “Kā iet, Āri? Ko dari?” atbild pavisam īsi: “Gaidu nāvi!” Vai tiešām veci ļaudis Latvijā šādās iestādēs to tik vien dara, kā gaida pienākam savu pēdējo stundiņu? Ko valsts un pašvaldības var senioriem piedāvāt?
Pirms stāstām par konkrētiem aprūpes centriem un to iemītniekiem, noskaidrosim dažus pamatjautājumus. Uz sarunu aicinājām Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktori Inesi Kukori un Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko referenti Elvīru Grabovsku.
Ne nabagmāja, ne pansionāts
Veco ļaužu aprūpes centrus kāds joprojām sauc par nabagmājām. Patiesībā šim vārdam ir pavisam cita nozīme – tā radusies Ulmaņlaikos, kad cilvēkiem nemaksāja pensijas, tāpēc veciem ļaudīm, kam nebija nekāda cita atbalsta, atvēlēja speciālus namus jeb nabagmājas. Padomju laikos šādas iestādes lielākoties dēvēja par pansionātiem, bet tagad speciālisti iesaka lietot apzīmējumu sociālās aprūpes centri.
– Nosaukums nabagmāja jāizskauž! Bieži vien sociālās aprūpes centri cilvēkiem piedāvā pat labākas iespējas, nekā viņiem bijušas mājās. Turklāt tā nebūt nav, ka aizvedam seniorus uz šādiem centriem pavadīt pēdējās dienas. Latvijā ir ne tikai ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, bet arī tādas, kur veci cilvēki nonāk tikai uz pāris nedēļām vai mēnesi un pēc tam atkal brauc mājās. Tuviniekiem jādara viss iespējamais, lai vecais cilvēks tomēr maksimāli ilgi paliktu savā dzīvesvietā, – stāsta Inese Kukore.
Elvīra Grabovska iesaka: – Ja bērniem nav iespēju parūpēties par saviem senioriem, vispirms var sameklēt kādu aprūpētāju mājās, izmantot sociālo dienestu piedāvātos pakalpojumus dzīvesvietā. Pašvaldības sociālā dienesta darbinieki novērtēs situāciju un ieteiks, kā konkrētajam cilvēkam labāk palīdzēt.
Jāpiekrīt sen dzirdētam salīdzinājumam, ka vecs cilvēks ir kā vecs koks. Nevar izraut ar saknēm un cerēt, ka labi ieaugs svešā vietā. Daudziem senioriem lēmums pārcelties uz aprūpes centru ir ļoti grūts.
Ilgstošas/īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
