Franks Gordons: Krievijas aizsardzības ministrs iededzies svētā naidā. Ko tie čehi iedomājas? 4
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iededzies svētā naidā. Ko tie čehi iedomājas? Būdami NATO un ES azotē, viņiem šķiet, ka viss atļauts? Tieši Krievijas vēstniecības priekšā viņi laukumu nosauca Borisa Ņemcova vārdā (demokrāts Ņemcovs pirms pieciem gadiem tika nogalināts Kremļa mūru pakājē. – F. G.) un, ak šausmas, nomontējuši padomju maršala Ivana Koņeva – Prāgas atbrīvotāja – pieminekli!
Un vēl trakāk: attiecīgā Prāgas 6. rajona pašvaldības priekšsēdis Ondržejs Kolaržs atļāvies pajokot, teikdams, ka piemineklis nojaukts, jo maršals Koņevs nebija vīžojis uzlikt obligāto aizsargmasku.
Kaut kas tāds Kremlī netiek piedots: Čehijas drošībniekiem nācās gādāt par to, lai Kolaržs un Prāgas mērs Zdeneks Gribs tiktu apsargāti dienu un nakti, jo Prāgā bija ieradies kāds Krievijas izspiedzes aģents ar somu, kurā glabājas ricīns – nāvējoša inde.
Turklāt Prāgā noskaidrots, ka anonīmi krievu hakeri izvērsuši kiberuzbrukumu pret Čehijas slimnīcām laikā, kad plosās koronavīruss.
Pēdas esot vedušas uz GRU – Krievijas militāro izlūkdienestu.
Bet galvenais “joks” ir tas, ka maršals Ivans Koņevs nebūt nebija Prāgas atbrīvotājs! Kad padomju tanku divīzijas, virzoties no jau iekarotās Berlīnes, devās uz Prāgas pusi, Čehijas galvaspilsēta jau bija atbrīvota: turienes vācu garnizonam uzbruka paši prāgieši – kaujinieki, kas 1945. gada 5. maijā sāka bruņotu sacelšanos, un tiem palīgā nāca Vlasova ROA (Krievijas atbrīvošanas armijas) 1. kājnieku divīzija ģenerālmajora Sergeja Bunjačenko vadībā.
Vlasovieši cerēja ar šo palīdzību “izpirkt savu vainu” un panākt, lai amerikāņi, kas jau bija ieņēmuši Čehijas otro pilsētu Pilzeni, tos neizdotu Staļinam.
Prāgas iedzīvotāji šos negaidītos atbrīvotājus sveica ar gavilēm un ziediem, un daudzi vēlējās, lai amerikāņi no Pilzenes dotos uz Prāgu. Bet amerikāņu karaspēka virspavēlnieks Dvaits Eizenhauers aizliedza viņiem doties uz Prāgu, jo viņš zināja, ka Jaltā jau bija nolemts Čehiju “pārdot” Staļinam. Un tikai 9. maijā Koņeva tanki ieripoja Prāgā, ko jau bija atbrīvojuši “citi”.
Koņeva statujas novākšanu var saprast tai ziņā, ka šis karavadonis simbolizēja varu, kas iznīcināja pēdējās demokrātijas paliekas Čehijā un 1968. gadā ar bruņotu intervenci sagrāva “Prāgas pavasari”.
