Foto – LETA

Latvijā nabadzības riskam 2015.gadā bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 22% iedzīvotāju, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lasītākie

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Salīdzinoši strauji samazinājies dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 16,4% 2015.gadā līdz 12,8% 2016.gadā, norāda statistiķi.

2015. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – līdz 318 eiro mēnesī (2014. gadā – 291 eiro mēnesī). 2015. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,8% Latvijas iedzīvotāju, kuru rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 318 eiro mēnesī.

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!

RAKSTA REDAKTORS

“Dēls ir gudrs IT speciālists, bet neviens nedod iespēju!” Mamma dalās pieredzē, kā pieprasītākajā profesijā nav iespējams atrast darbu

TV24

“Tas ir kā atkarību izraisošas vielas turēšana kabatā…” Iveta Ratinīka nosauc galveno iemeslu, kāpēc pasliktinās lasītprasme

Salīdzinājumā ar 2014. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem. To veicināja minimālās algas paaugstinājums par 12,5% līdz 360 eiro mēnesī, nodarbinātības pieaugums, t.sk. jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par trešdaļu, bet kavēja salīdzinoši lēns vecuma pensijas piegums (vidēji par 2,7% 2015.gadā).

2015.gadā par 3,5 procentpunktiem palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 34,6% 2014. gadā līdz 38,1% 2015. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl straujāk – no 67,4% 2014.gadā līdz 74% 2015.gadā.

Gada laikā par 4,6 procentpunktiem samazinājies nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars un saruka līdz 18,6% 2015. gadā (23,2% 2014.gadā).

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,4%. Ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34,5% 2014. gadā līdz 25,5% 2015.gadā. Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 11,2% un 14,7%.

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50%, izņemot 2009.gadu – 47,9%) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2015. gadā rādītājs sasniedza 55,7%. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 41,9% 2015.gadā salīdzinājumā ar 36,7% 2014.gadā. 2015.gadā līdz 8,3% ir samazinājies nodarbināto personu nabadzības risks (2014. gadā – 9,2 %).