NA un ZZS situāciju ar KNAB likuma grozījumiem varētu apspriest frakcijās 0
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izveidojušos situāciju ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumiem varētu apspriest Saeimas frakcijās.
Cita koalīcijas partija, “Vienotība”, ir aicinājusi pagaidām tālāk nevirzīt Valsts kancelejas (VK) sagatavotos likuma grozījumus, bet strādāt Saeimā pie nepieciešamo izmaiņu sagatavošanas. Savukārt KNAB vadība lūgusi atsaukties vismaz piecus deputātus, kuri VK sagatavoto likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vērš uzmanību uz pretrunu, ka likumprojektu sagatavojusi “Vienotības” Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) pakļautībā esošā VK, savukārt likumprojektu noraidījusi “Vienotības” frakcija. “Trūkst vārdu,” savu pārsteigumu par šo situāciju pauda politiķis. Savukārt VL-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Einārs Cilinskis norāda, ka ar iespējamo risinājumu par KNAB tālāko darbu klajā jānāk premjerministrei.
Nedz nacionālā apvienība, nedz ZZS pagaidām nevar komentēt KNAB rosinājumu parakstīties par likumprojekta virzīšanu Saeimā, jo vispirms nepieciešams frakcijās iepazīties ar normatīvā akta projektu un pašreizējo situāciju. Brigmanis norāda, ka tā ir nestandarta situācija, kad kāda iestāde bez Ministru kabineta starpniecības būtu lūgusi Saeimā virzīt kādas likuma izmaiņas.
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis uzsver, ka partijas aicinājums nevirzīt VK likumprojektu bija vienīgais loģiskais un iespējamais solis. Sagatavotajos grozījumus ir redzami “caurumi” attiecībā uz pašreizējās problēmsituācijas risināšanu, bet kvalitatīvām normatīvā akta izmaiņām tādām nevajadzētu būt, jo tām ir jāapraksta rīcība prognozējamās sarežģītās situācijās.
Paužot personīgo viedokli, Šadurskis norādīja, ka, tā kā parlamentā nav vairākuma, lai mainītu pašreizējo situāciju KNAB, tad “Vienotība”, esot mazākumā, arī nevar panākt risinājumu.
Jau ziņots, ka pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Pašreizējā redakcijā teikts, ka KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Citi būtiskākie piedāvātie grozījumi paredz, ka biroja darbinieka atbrīvošanai nebūtu nepieciešama arodbiedrības piekrišana.
Kā ziņots, KNAB vadība lūdz vismaz piecus Saeimas deputātus iesniegt parlamentā VK sagatavotos grozījumus KNAB likumā. Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņas paredz KNAB nedalāmību, neatkarības un atbildības stiprināšanu, savukārt pretinieki bažījas, ka izmaiņas biroja vadītāju padarīs pārāk neatkarīgu un pavērs ceļu viņa patvaļīgiem lēmumiem.
KNAB vadība savu lūgumu iesniegt grozījumus likumā adresējusi visiem Saeimas deputātiem. Savukārt KNAB arodbiedrība iestājas pret likuma izmaiņām, bažījoties, ka tās ļaus KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam savā darbībā palielināt patvaļu, iepriekš vēstīja LTV.
Iezīmējoties domstarpībām par izmaiņām, arī “Vienotības” Saeimas frakcija ir aicinājusi pagaidām nevirzīt izskatīšanai valdībā VK sagatavotos grozījumus KNAB likumā, jo tie nerisināšot problēmas KNAB, bet pat sarežģīšot tās, turklāt izmaiņas negarantē to, ka nākotnē piedāvātais modelis varētu efektīvi strādāt.
“Vienotība” uzskata, ka KNAB likuma uzlabošanas darbs jāturpina Saeimā un jaunajam biroja darba regulējumam jāstājas spēkā līdz ar nākamā KNAB priekšnieka apstiprināšanu amatā 2016.gada otrajā pusē.
