“NA” politiķis Šnore: Kategoriski nav atbalstāmi grozījumi Imigrācijas likumā, kas dos papildu laiku Krievijas pilsoņiem latviešu valodas apguvei 193
Kategoriski nav atbalstāmi grozījumi Imigrācijas likumā, kas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem dotu papildu divus gadus, lai nokārtotu latviešu valodas pārbaudi, kas ļautu legāli turpināt uzturēties Latvijā, aģentūrai LETA atzina Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore.
“Pilnīgas muļķības tās ir, un tie, kuri šādus grozījumus bīda, nesaprot, kāda bīstamība ir šādu vājumu demonstrēt attiecībā uz cilvēkiem, kuri pilnībā demonstratīvi ignorē Latvijas likumus,” uzsvēra Šnore.
Tie aptuveni 10 000 Krievijas pilsoņu, kuri nav iesnieguši dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas saņemšanai un nav pieteikušies valodas pārbaudei, tagad ļoti labi saprot, ka turpmāk “klanīdamies neviens neko viņiem neprasīs”, norādīja politiķis.
Šņore retoriski vaicāja, vai tiešām Iekšlietu ministrijai (IeM) nav sajēgas, kādas sekas būs šādai rīcībai. Politiķis uzskata, ka situācija tikai pasliktināsies. Viņš apšauba, vai pēc diviem gadiem atbildīgajiem būs drosme likumu ignorējušos Krievijas pilsoņus izraidīt no Latvijas.
“Varbūt vēl divus gadiņus paciesties un tad varbūt arī nemaz nevajadzēs, jo būs krievu kārtība ieviesta ar armijas palīdzību,” skarbi komentēja Šnore.
Viņam gan nav zināms, kā otrdien valdībā balsojuši NA ministri, jo lēmums pieņemts slēgtā sēdē. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka partijas biedri balsojuši pret. Šnore pieņem, ka partija Saeimā šādus grozījumus neatbalstīs, taču frakcijas sēde par minēto jautājumu vēl nav bijusi.
Jau ziņots, ka valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.
Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.
Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.
Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes.
Grozījumi ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, akcentēja IeM.
Priekšlikumi nemīkstinot līdzšinējos Imigrācijas likuma grozījumus. Mērķis saglabājas nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojoši iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī iegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tādējādi ne tikai demonstrējot vēlmi piederēt Latvijai un Eiropai, bet arī baudot iespējas un privilēģijas, ko dod pilnvērtīga iesaistīšanās Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, norādīja ministrijā.
Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu – divi gadi.
Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas (A2) līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.
Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.
Vai, Tavuprāt, būtu jāpagarina latviešu valodas eksāmena nokārtošanas termiņš Krievijas pilsoņiem, lai viņi varētu turpināt uzturēties Latvijā?
