– Paliek tomēr iespaids, ka jūs vēl īsti nejūtaties kā līdzvērtīgi pie valdības sarunu galda… 14
– Sarunas nav vienkāršas, un skaidrs, ka nākamais pusgads valdībai būs ļoti smags. Īpaši tas attiecas uz premjeri, ārlietu ministru, vides un reģionālās attīstības ministru un ekonomikas ministru. Šie ministri strādās vaiga sviedros. Valdības darba kārtībā ir budžets nākamajam gadam, prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Arī Valsts prezidenta vēlēšanas nav vairs tālu, kas palielina spriedzi.
– ES prezidentūra tagad bieži tiek piesaukta kā atruna, ka neko nedrīkst mainīt….
– Patiesībā tā ir liela problēma, ka par šo jautājumu Latvijā tiek runāts ierēdņu valodā, nepaskaidrojot, ka šajā laikā lielā mērā izšķirsies tādi jautājumi kā mūsu enerģētiskā neatkarība un drošība. Šis pusgads būs ļoti nozīmīgs arī Ukrainai, Gruzijai, Moldovai un Baltkrievijai…
M. Antonevičs: – Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks izteicies, ka nākamā koalīcija būšot “stagnācijas un liekulības koalīcija”. Kā komentēsiet?
– Daļēji piekrītu, jo uzskatu, ka vajadzēja piesaistīt Reģionu apvienību. Tas dotu koalīcijai svaigumu un attaisnotu lielākas vēlētāju daļas cerības.
– Cik labi jūs pazīstat savus vēlētājus? Vai viņus apmierina viss, kas tagad notiek, un vai viņi nevēlas redzēt kādas pārmaiņas arī partijas darbībā?
– Man bija iespēja piedalīties pirmsvēlēšanu kampaņā Rīgā, un es ļoti daudz runāju ar cilvēkiem. Protams, ka visi ir ieinteresēti valsts attīstībā un vēlas, lai tā notiktu straujāk. Nacionālās apvienības vēlētājs izceļas ar to, ka viņš ļoti aktīvi interesējas par valstī notiekošo, izsaka savu viedokli. Jā, esmu arī dzirdējis kritiskus vērtējumus, ka mēs neesam bijuši pietiekami kareivīgi cīņā par varu.
– Un ko jūs uz tādiem atbildat?
– Daļēji šādam vērtējumam var piekrist, tomēr es parasti atgādinu, ka NA ietekme ir augusi un šobrīd tai jau ir cits politiskais svars. Tiesa, arī būdami “jaunākā brāļa” lomā, mēs spējām daudz ko panākt – ar neatlaidību, stingrām prasībām, pat ultimātiem. Vēlētājiem taisnība, ka mums jābūt vēl stingrākiem, taču nevajadzētu atkārtot to kļūdu, ko 1998. gadā izdarīja Čevera partija, aizejot no valdības. Tā ir sakāves atzīšana. Ir jācīnās līdz galam.
