M. Antonevičs: – Ja pareizi saprotu, NA pūles būs vērstas uz to, lai mainītu pašreizējā ministra darba stilu, nevis nomainītu pašu ministru. Bet kāpēc NA ir tik būtiska tieslietu ministra amata saglabāšana? 14
– Tieslietu ministrijai pakļauts Valsts valodas centrs un vēl vairākas citas iestādes, kuru darbība tiešā veidā ietekmē valsts nacionālo politiku. Būtiski arī, ka tieslietu ministram ir veto tiesības uz valdībā pieņemamajiem lēmumiem. Tādas valdībā vēl ir tikai finanšu ministram. Ja koalīcijas partneri mums piedāvātu mainīt tieslietas pret iekšlietām, to varētu apsvērt, taču politiski partijai tas, iespējams, pat būtu zaudējums, jo savas vērtības mēs labāk varam aizstāvēt ar Tieslietu ministrijas palīdzību. Ideālais variants, protams, būtu abas – gan Tieslietu, gan Iekšlietu – ministrijas. NA tam būtu gatava, un es varu nosaukt prioritātes, kuras partija ir izvirzījusi iekšlietu jomā. Pirmkārt, termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas pakāpeniska izbeigšana. Otrkārt, Drošības policijas darba uzlabošana, tajā skaitā darbā ar sabiedrību. Atšķirībā no Satversmes aizsardzības biroja Drošības policijai ir virkne publisku funkciju, kas prasa sabiedrības uzticību. Protams, kapacitātes palielināšana, spēja ierosinātās lietas novest līdz notiesājošam spriedumam un tā tālāk. Treškārt, policistu un citu iekšlietu iestāžu darbinieku atalgojums. Ceturtkārt, civilās aizsardzības sistēmas reforma. Mēs noteikti strādāsim, lai šie punkti tiktu ierakstīti Ministru kabineta deklarācijā. Valdības veidošana turpinās, tagad ir izskanējis priekšlikums, ka katrai no trim partijām varētu būt piecas ministrijas. Tas pavērtu plašākas iespējas.
V. Krustiņš: – Vairākas amatpersonas esmu mēģinājis pārliecināt, ka Latvijā iekšlietu ministrs nav tas pats, kas Napoleona laika policijas ministrs. Iekšlietas ir daudz plašāks jēdziens, un tas nenozīmē tikai represīvas metodes. Tā pati propaganda un kontrpropaganda vairāk attiektos uz Iekšlietu, nevis Kultūras ministriju, pie kuras tagad tiek veidota Mediju politikas nodaļa. Tātad arī iekšlietu ministram jābūt politiski domājošam. Un galvenais – darošam!
– Domāju, ka politiskā un ideoloģiskā nozīmē lielāka vara ir tieši tieslietu ministram. Iekšlietu ministrijai atbilstoši pašreizējiem likumiem vairāk ir tieši represīvā vara. Jautājums ir par to, cik efektīvi tā tiek īstenota? Tomēr iekšlietu ministrs ir Nacionālās drošības padomes loceklis, bet tieslietu ministra šajā padomē nav. Iespējams, to vajadzētu mainīt, paplašinot Nacionālās drošības padomes sastāvu.
Ja runā par informatīvās telpas aizsardzības jautājumiem, jāteic, ka nākotnē būtiski pieaugs Kultūras ministrijas loma. Te paveras plašs darbalauks. Viens piemērs, par kuru nesen uzzināju, – izrādās, ka Polijā darbojas radiostacija baltkrievu valodā, kas ir alternatīvs informācijas avots Lukašenko propagandai. To finansē Polijas valdība un Eiropas Komisija. Ja jau Eiropas nauda tiek izlietota tādiem mērķiem, kāpēc mēs to nevarētu izmantot Kremļa pretpropagandai? Domāju, ka Eiropas Komisijas atbilde būtu pozitīva.
