NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu 19
Pēc Nacionālās apvienības (NA) Eiropas Parlamenta kandidātu publiskošanas ne vienam vien bija izbrīns, saraksta spicē blakus Robertam Zīlem un Baibai Brokai ieraugot samērā mazpazīstamu jaunu politiķi – nesen par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru kļuvušo 29 gadus veco RIHARDU KOLU. Kas ir šis jaunais cilvēks? Ko viņš gatavojas darīt Briselē? Un kā viņam izdevies tik īsā laikā gūt vērā ņemamu partijas uzticību? To centās noskaidrot “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Esam noskaidrojuši, ka jūs pēc izglītības esat jurists un diplomāts, kas sevi pierādījis arī kā sabiedrisku darbinieku. Taču kas jūs pamudināja pārkvalificēties par politiķi?
– Es neteiktu, ka tā ir pārkvalifikācija. Lai kļūtu par politiķi, nav obligāti nepieciešama politologa izglītība, bet gan dažādu īpašību kopums, izpratne par sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem nacionālā un starptautiskā līmenī.
Pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas devos uz Lielbritāniju. Mans mērķis bija papildus izglītoties. Studējot Londonā, sāku cieši sadarboties ar vietējo latviešu diasporu un iesaistījos tās sabiedriskās dzīvas organizēšanā. Tur arī sākās mana politiskā pieredze. Viens no darbiem, ko esmu paveicis, ir Latviešu studentu asociācijas Lielbritānijā nodibināšana 2012. gadā. Šī organizācija apvieno latviešu studentus un iestājas par viņu tiesībām, bet tās galvenais mērķis ir stiprināt latvisko identitāti ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, nodrošināt saiknes uzturēšanu ar dzimteni un sekmēt reemigrāciju, radot vidi, kurā Latvijas uzņēmējiem ir iespēja nodibināt tiešos kontaktus ar potenciālajiem darba ņēmējiem. Paralēli darbojos Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības palātā par starptautisko attiecību analītiķi un iesaistījos dažādos starptautiskos projektos, piemēram, “Pasaules nevalstisko organizāciju diena”. Strādāju arī Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā, kas vairāk zināms kā Chatham House, veidojot analītiski pētnieciskos darbus par ģeopolitiskajiem procesiem Krievijā un Centrālāzijas valstīs. Tas ļāva no starptautiska skatpunkta novērtēt, kāda ir Latvijas ģeopolitiskā pozīcija starptautiskajā arēnā, it īpaši attiecību sinerģija starp Latviju un Krieviju. Izmantojot šo pieredzi, es sniedzu savas rekomendācijas Nacionālajai apvienībai gan par Latvijas un Krievijas attiecībām, gan par sakariem ar latviešu diasporu un citiem jautājumiem.
Ģ. Zvirbulis: – Bet kad jūs oficiāli kļuvāt par Nacionālās apvienības biedru? Un kādēļ izvēlējāties tieši šo partiju?
– Vienmēr esmu bijis aktīvs NA un “Visu Latvijai!” atbalstītājs. Taču oficiāli partijā iestājos pagājušā gada sākumā. Tas bija apzināts lēmums, jo vēlējos pilnvērtīgi iesaistīties partijas iekšējā darbībā un ar savām zināšanām, prasmēm palīdzēt sasniegt tās izvirzītos mērķus.
NA ir vienīgā Latvijas partija, kuras pamatā izvirzīta stingra ideoloģija – dzelžaini principi, kurus nedrīkst pārkāpt, un vērtības, par kurām jācīnās. NA izvirzītā politika un redzējums par to, kā Latvijai jāattīstās un kā jānodrošina nacionālas valsts ilgtspēja, pilnībā sakrita ar manu pārliecību.
– Jūs pārsteidzoši īsā laikā esat iekarojis savas partijas uzticību – tikāt izvirzīts Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatam, tagad esat iekļauts Eiroparlamenta saraksta augšgalā. Kā jums tas izdevās?
– Kā jau teicu – esmu ilgus gadus bijis aktīvs partijas atbalstītājs un padomdevējs. Tāpat domāju, ka partijas vadība novērtēja manu darbību NA iekšienē, plānojot un organizējot partijas rīkotos pasākumus, izstrādājot gan politiskos dokumentus, gan priekšlikumus likumprojektiem. Nevaru tiešām komentēt, kāda bija katra atsevišķā partijas biedra motivācija, bet valdes lēmums par saraksta sastāvu bija vienbalsīgs. Uztveru to kā lielu uzticības kredītu un apliecinājumu no kolēģiem, ka varētu Eiropas Parlamentā pārstāvēt ne tikai nacionālo apvienību, bet Latviju kopumā.
– Jūsu tēvs ir pazīstams kā bagāts un zināmās aprindās ietekmīgs cilvēks. Varbūt arī viņš pielicis savu roku, lai veicinātu jūsu karjeru partijā?
– Tēvam nav nekāda sakara ar manām politiskajām aktivitātēm. Cik es zinu, viņš nekad nav bijis nevienas partijas biedrs vai sponsorējis to darbības. Man vēlme iesaistīties politikā ir bijusi sen, pats esmu aktīvi sekojis līdzi politiskajiem procesiem Latvijā, gan dzīvojot šeit, gan arī ārvalstīs, un lēmums iestāties partijā ir manis paša pieņemts!
V. Krustiņš: – Kāda ir partijas misija pašreizējā laikā?
– NA misija ir stiprināt Latvijas iedzīvotāju pašapziņu, latvisko identitāti un nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.
– Vairāki bijušie nacionālisti tagad ir jūsu konkurenti citās partijās – kādreizējais tēvzemiešu priekšsēdētājs Jānis Straume, bijušais ģenerālsekretārs Emīls Jakrins, atšķēlies arī bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un “Demokrātiskie patrioti”. Ar ko jūs to skaidrotu? Vai tad viņi piedāvā cita veida nacionālismu?
– Man ir grūti spriest par šo cilvēku motivāciju. Manuprāt, tās ir tikai politiskas spēlītes ar mērķi samulsināt un pārvilināt pie sevis NA vēlētājus. Manā skatījumā līdzšinējā prakse Latvijā, ka teju katrs jauns politiķis politikā ienāk ar jaunu partiju, ir pilnīgi aplama, jo vēl vairāk sadrumstalo jau tā sašķelto latviešu elektorātu.
– Ko jūs kā NA pārstāvis gatavojaties panākt Eiropas Parlamentā? Par ko cīnīsieties Briselē?
– Uzmanības centrā vēl joprojām ir un būs jautājums par demogrāfiju, tostarp, ģimenes politika, jaunatnes politika, dzimstības veicināšana. Šie jautājumi nav atrisināmi pāris gadu laikā, bet prasa neatlaidīgu darbu vairāku gadu garumā. Nav noslēpums, ka visa Eiropa strauji noveco. Starp citu, arī Eiroparlamenta deputātu vidējais vecums pašlaik ir 57 gadi un arī Briselē sāk saprast, ka jālaiž pie teikšanas jauni cilvēki ar jaunām vīzijām, enerģiju un motivāciju. Pienācis laiks jaunai, inovatīvai, radošai Eiropai…
Ģ. Zvirbulis: – Skaisti skan, bet, lūdzu, tad sakiet konkrēti – kas ir tajā jūsu jaunajā vīzijā?
– Būtisks princips manā darbībā Eiropas Parlamentā būs tāds, ka dalībvalstu nacionālās intereses ir augstākas par Eiropas Savienības interesēm. No ES puses nedrīkst būt uzstājīga nostāja jautājumos, kas ir nacionālo valstu kompetencē, īpaši ģimenes, nodarbinātības, sociālās drošības jautājumos.
– Vai tad līdzšinējie Latvijas pārstāvji EP spējuši šīs nacionālās intereses pasargāt no Briseles uzstājīgās nostājas?
– Es uzskatu, ka no mūsu pašreizējiem deviņiem eiroparlamentāriešiem Latvijas intereses aizstāv tikai seši. Īpaši vēlos uzteikt Zīles kunga darbu enerģētikas un transporta jomā, virzot Latvijai būtiskus jautājumus, piemēram, “Rail Baltic” projektu. Augstu vērtēju arī Kalnietes kundzes veikumu Latvijas vēstures skaidrošanā. Mūsu sarežģītā vēsture prasa īpašu izcelšanu un uzmanību, it sevišķi laikā, kad tiek veidota Eiropas kopējā atmiņa.
Rihards Kols
IZGLĪTĪBA
2010. gadā Vestminsteras universitāte – Londonas Diplomātiskā akadēmijā ieguvis maģistra grādu diplomātijā, specializējoties ārlietu jautājumu analītikā.
2008. gadā biznesa augstskolā “Turība” ieguvis profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē, ar specializāciju civiltiesībās.
2003. gadā ieguvis vidējo izglītību Rīgas Komercģimnāzija.
DARBA PIEREDZE
Kopš 2014. gada 24. janvāra – Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs. Iepriekš strādājis par starptautisko attiecību konsultantu un analītiķi Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā (2010 – 2011), bijis praktikants “Chatham House” (Karaliskais starptautisko attiecību institūts) Krievijas un Eirāzijas programmā (2011 – 2012) un juridiskais konsultants vairākos uzņēmumos.
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Darbojies projektā “Pasaules nevalstisko organizāciju diena” (2011 – 2012) un kopš 2014. gada janvāra ir valdes loceklis biedrībā “Jaunatnes kompetences centrs”. Latvijas studentu asociācijas Lielbritānijā dibinātājs un ģenerālsekretārs (kopš 2012. gada).
VALODU ZINĀŠANAS
Papildus dzimtajai latviešu valodai brīvi pārvalda angļu un krievu valodu.
ĢIMENES STĀVOKLIS
Precējies, audzina meitiņu.
