Nacionālā apvienība iedzen stūrī Kariņu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reaģējot uz notikumiem pie okupāciju slavinošā pieminekļa Uzvaras parkā, kur 9. un 10. maijā notika cilvēku pulcēšanās, Nacionālā apvienība (NA) ceturtdien, 12. maijā, pieprasīja premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“AP”). NA uzskata, ka kādam par šo situāciju ir jāuzņemas politiskā atbildība. Ja premjers un partneri neņems vērā NA viedokli, tad partija atsauks savus ministrus, jo neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā. Iekšlietu ministres demisiju rosina arī Saeimas opozīcija.
Nacionālā apvienība ar šo paziņojumu iedzen premjeru stūrī, jo, lai kādu lēmumu K. Kariņš pieņemtu, abos gadījumos tas var izraisīt valdības krišanu. Ja ministrei nāktos zaudēt amatu, uz to ar aiziešanu no valdības teorētiski var reaģēt “Attīstībai/Par”. Tiesa, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvumu, tā var būt arī iespēja “AP” nomainīt savu ministru, kas nav populārāko valdības locekļu vidū. Līdzīgi savulaik rīkojās “Konservatīvie”, kuri izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vietā valdībā deleģēja Anitu Muižnieci, kurai ir lielāks atbalsts sabiedrībā. M. Golubeva apvienībā pārstāv “Kustību Par”.
Premjers K. Kariņš pašlaik atrodas vizītē Kanādā, bet pēc atgriešanās no tās viņš tiksies ar iekšlietu ministri M. Golubevu, “Latvijas Avīzi” informēja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Uz vaicāto, ko šādā situācijā nozīmētu valdības krišana, A. Latkovskis atbildēja: “Mums blakus notiek karš un ir divas agresorvalstis – Krievija un Baltkrievija. Šādā laikā gāzt valdību un radīt politisko nestabilitāti ir valsts drošībai bīstami. Cilvēki vēlēšanās atcerēsies tos politiskos spēkus, kas par to ir vienojušies.”
Bija neoficiāla informācija, ka ir notikušas neformālas NA un “AP” politiķu sarunas, kurās abas partijas šā paziņojuma saturu ir iepriekš apspriedušas. Tas varētu būt saistīts ar centieniem pirms vēlēšanām mazināt premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” popularitāti. Abu partiju pārstāvji to noliedza. NA līderis Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” teica, ka šī informācija nav patiesa, viņam neesot bijušas sarunas ar “AP” politiķiem, taču pirms paziņojuma publiskošanas viņš par to esot informējis “AP” frakcijas vadītāju Juri Pūci.
Uz vaicāto, vai ir atbildīgi šādā situācijā izraisīt politisko krīzi, R. Dzintars atbildēja: “Atbildīgi būtu lemt par iekšlietu ministres nomaiņu. Tā būtu adekvāta reakcija, kādu sagaida ne tikai mūsu, bet arī citu partiju vēlētāji. Tam, kas notika 9. un 10. maijā, nosodījumu pauda arī premjers. Par to ir jāuzņemas politiskā atbildība.” Ja K. Kariņš uzskatīs, ka tagad nav jāseko konsekventai rīcībai, tad NA neredz iespēju palikt valdībā, apstiprināja R. Dzintars.
Viņš pieļāva, ka līdz vēlēšanām var strādāt arī mazākumvaldība. Saeimas vēlēšanas šogad notiks 1. oktobrī, bet pēc nepilna mēneša – 4. jūnijā – jau sāksies oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, informē Centrālā vēlēšanu komisija.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs J. Pūce uzskata, ka NA paziņojums ir bezatbildīgs un destruktīvs. Viņaprāt, faktiski premjers ir pakļauts vienas partijas ultimātam un spiedienam. Tas sašaurinot iespējas vienoties par visiem pieņemamu risinājumu. Tāds esot iespējams, arī neapdraudot valdības pastāvēšanu. Taču arī “AP” vispirms vēlas sagaidīt premjera atgriešanos Latvijā un tikties ar viņu, bet līdz tam atturēsies no plašākiem komentāriem.
