Mūzu pieradināšanas skate 0
Aizritējusi Kultūras ministrijas un Britu Padomes Latvijā inicētā radošās darbības nedēļa “Radi!”. Uz organizatoru aicinājumu pieteikties radošuma izpausmju vērtējumam atsaucās 75 pašvaldības. Lielo novadu grupā balvas saņēma Sigulda, starp vidējiem par labāko atzīta Salacgrīva, no mazajiem priekšgalā izvirzījās Rūjiena.
Aplūkojot cita līmeņa atzinības un speciālas balvas saņēmušo sarakstu, jāsecina, ka visaugstākais radošu izpausmju līmenis vērojams 100 kilometru rādiusā ap Rīgu un tad krasi noplok. Tāpēc Rūjienas (150 km no galvaspilsētas) spilgtais pieteikums ir lielākas uzmanības cienīgs, jo, radošuma balvas piešķirot, galvenais vērtēšanas kritērijs bija – cik veiksmīgi pašvaldība izmantojusi oriģinālus risinājumus sociālo un ekonomisko aktivitāšu veicināšanai.
Rūjienas novada uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere uzskata: “Mums izdevušās dažas patiesi labas lietas, aktivizējot vietējo amatnieku potenciālu.” Šo atbildi plašāk izvēršot, atkāpsimies līdz brīdim, kad pirms trim gadiem ar pašvaldības atbalstu sāka stiprināties amatnieku kopa “Rūzelis”, kas nupat pārtapusi par biedrību. “Tas visādi ir nopietnāks veidojums,” saka G. Ķibere, “neko nesteidzinājām, ļāvām tam nobriest, un tas jau nozīmē dibinātāju sapratni par izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanas ceļiem.” Sapratni nenoliedzami veicina tas, ka pašvaldība sekmējusi amatnieku prasmju realizēšanos iespējā ar saviem darbiem nopelnīt. Pieci Rūjienas gadatirgi kļūst arvien populārāki, un labu amatnieku darinājumiem allaž ir noiets. Svaigu un ļoti cerīgu pavērsienu iezīmējusi Rūjienas sadraudzība ar Hišigavas pilsētu Japānā.
Nu vietējie prasminieki mācās un pilnveidojas, lai darinājumi atbilstu austrumzemes pārstāvju priekšstatiem par kvalitāti – tādas mantas japāņi nopērk, amatniekiem tūlīt samaksājot, un pēc realizācijas nauda nonāk dāvinājuma fondā Rūjienai.
Viens stabils solis amatniecības resursa izmantošanā sperts un nākamais iezīmēts: pašvaldība atvēlējusi telpas Amatu centram un gluži reāla izskatās iecere par Amatu sētas izveidi.
Bet, pie radošuma jēdziena atgriežoties, jāteic – daudziem tas joprojām saistās vien ar tīro mākslu un netveramajām mūzām, ko neviens nekad vaigā nav redzējis. Pirmā radošuma izpausmju apzināšanai veltītā nedēļa bijusi kas līdzīgs šo gaisīgo būtņu piezemēšanas un pieradināšanas skatei. Jācer, Kultūras ministrijai, tagad ķeroties pie politikas pamatnostādņu “Radošā Latvija 2014. – 2020.” veidošanas, šajā tālejošajā projektā izdosies ieinteresēt un iesaistīt arī par citām jomām atbildīgas personas. Tomēr amatpersonu paraksti vien zem dokumenta to tikai piepulcēs labi noformētām deklarācijām, kurās jau ne reizi apliecināta radošo industriju loma valsts attīstībā. Ja radošuma veicināšana un uzturēšana paliks pašvaldību atbildības lokā un budžeta veidošanas procesos valdība līdz tam nenolaidīsies, mūzas ļausies pieradināšanai kaimiņvalstīs un mēs varēsim slaucīt asaras savos spodr- šuvuma nēzdogos.
