Mūžu mūžos būs dziesma… Latvijas kormūzikas leģendas Edgara Račevska mūžs 85 gadu vecumā ir noslēdzies 0
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums ir jāiet un jāattīsta sevi tālāk, lai pilnveidotos ar katru dienu, katru stundu un minūti. To var panākt tikai tad, ja, kā teicis Jānis Akuraters, mēs sevi ziedosim – šim darbam, šai idejai. Tad mūsu Latvija plauks,” tā vēl pagājušā gada ziemā intervijā “Latvijas Avīzei” teica izcilais diriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts Edgars Račevskis.
Latvijas kormūzikas leģendas mūžs 85 gadu vecumā ir noslēdzies. Diriģenta profesijai veltot 65 mūža gadus, kopš 1970. gada viņš bija Dziesmu svētku koru virsdiriģents.
“Bezgala skumja ziņa – mūžībā devies Maestro Edgars Račevskis. Kormūzikas leģenda ar apbrīnojamu savas profesijas mīlestību un pašatdevi. Viņa radošais mūžs ir trešdaļa no tradīcijas 150 gadiem, ar Maestro aiziešanu noslēdzas vesels laikmets tās bagātajā vēsturē. Un Dziesmu svētkos Edgars Račevskis bija viss – no matu galiem līdz papēžiem. Arī jaunās estrādes būvniecības laikā viņš bija klātesošs ik reizi, kad mums tika izrādīti paveiktie darbi. Ar jauneklīgu interesi un dzirksteļojošu prieku… Cik skumji, ka Maestro nepiedzīvos 2023. gada svētkus, kurus tik ļoti gaidīja… Līdzjūtība tuviniekiem, koristiem, kas dziedājuši, viņa žesta vadīti, un talanta cienītājiem!” savā “Facebook” kontā raksta kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Pēc diriģentu Imanta un Gido Kokaru, Ausmas Derkēvicas aiziešanas šis ir viens no bēdīgākajiem notikumiem Latvijas kordiriģēšanas vēsturē. Edgars Račevskis bija leģenda. Viņā bija Dieva dzirksts, mēs visi mācāmies, kā rokas ir jākustina, bet man šķiet, ka Edgaram Račevskim šo māku Dievs bija iedevis jau pašā sākumā. Ar žestu viņš varēja izdarīt teju visu, viņš mums bija kā paraugs – cik analītiski, enerģiski un ar kādu optimismu jātver lietas. Tas bija ļoti rets talants. Viņš bija diriģēšanas ģēnijs,” saka Ārijs Šķepasts, Dziesmu svētku virsdiriģents.
Diriģents un mūzikas pedagogs Edgars Vītols atceras: “Edgars Račevskis bija profesors un mūsu īpašais kordiriģēšanas meistars, Maestro. Šis ir pēkšņs zaudējums, vēl pavisam nesen viņš intervijās stāstīja par nākamajiem darbiem un gaidīja 2023. gada Dziesmu svētkus, kur Noslēguma koncertā viņam bija uzticēts diriģēt “Mūžu mūžos būs dziesma”. Kopā ar viņu koru nozarē ir aizgājis vesels laikmets, viņš bija korifejs. Viņam ir bijis ļoti krāšņs mūžs. Mums visiem atmiņā paliks pagājušie Dziesmu svētki ar Maestro diriģēto Lūcijas Garūtas Tēvreizi “Mūsu Tēvs Debesīs”. Tas toreiz bija īpašs svētbrīdis – dziesma izskanēja gan smalki, gan spēcīgi, tā, kā tas izdevās tikai Račevskim. Sanāk, ka viņš savu lūgšanu toreiz jau ir nodiriģējis.”
Edgars Račevskis piedzima Skrundā 1936. gada 11. jūlijā, mācījās Turlavas pamatskolā, pēc tam – Liepājas Mūzikas vidusskolas un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Studijas turpināja Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, absolvējot Andreja Krūmiņa klasi.
1959. gadā viņš dibināja vienu no Latvijā vēlāk vadošajiem vīru koriem – Rīgas Politehniskā institūta (Rīgas Tehniskās universitātes) kori “Gaudeamus”, ko vadīja līdz 1996. gadam, ilgus gadus vadīja Tukuma skolotāju kori “Vanema”, Alūksnes kori “Atzele” un Mazās ģildes jauniešu kori “Sonore”, strādāja par diriģentu Valsts dziesmu un deju ansamblī “Sakta” un Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”, bija Latvijas Nacionālās operas kora galvenais kormeistars, ilggadējs Latvijas Radio Teodora Kalniņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
Ne mazāk nozīmīgs ir arī Edgara Račevska vairāk nekā 30 gadus ilgušais pedagoģiskais darbs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, īsāku laiku – arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Viņš ir atjaunojis Jāzepa Vītola mūzikas dienu tradīciju Gaujienā, veidojis tautasdziesmām veltītu raidījumu Latvijas Radio. Diriģents arī sacerējis skaņdarbus koriem, bijis Latvijas Komponistu savienības goda biedrs.
“Labam māksliniekam – vienalga, vai esi diriģents, pianists vai ērģelnieks – viss ir pirkstos. Arī Dziesmu svētku kopkoris ir manos pirkstos. Es jūtu, kā viņi izseko katrai vismazākajai pirkstu kustībai. Tā ir tāda magnētiska saite starp dziedātājiem un mani. Ja esmu piesiets pie šīs saites, tad tā ir svētlaime, par kādu var tikai sapņot. Tādu brīžu, paldies Dievam, ir bijis ļoti daudz,” intervijā “Latvijas Avīzei” pērn teica Maestro Račevskis.
