Pirmspensijas cilvēki stājas augstskolās. Kas ir pieprasītas programmas? 0
Rudenī augstskolu un koledžu durvis vērs ne tikai jaunieši, bet arī pirmspensijas vecuma cilvēki un dažs labs pensionārs. Daļai strādājošo senioru profesionālo zināšanu pilnveide ļauj sevi izdevīgāk pozicionēt darba tirgū, citiem – sākt savu biznesu vai vienkārši piepildīt jaunības sapņus.
Matos sudrabs, rokā diploms
“Lai iestātos mūsu augstskolā, nav nekādu vecuma ierobežojumu. Visas vecuma personas var studēt arī valsts finansētajās studiju vietās un pretendēt uz stipendiju,” pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Komunikācijas un mārketinga centra speciāliste Zaiga Romanovska.
LLU studiju centra dati liecina, ka šogad augstskolā iestājušās trīs studentes, vecākas par 55 gadiem – divas (55 un 58 gadi) uzsāks studijas maģistra programmā “Karjeras konsultants”, bet viena (59 gadi) – doktora programmā “Agrārā un reģionālā ekonomika”.
Pilna laika pamatstudijas programmā “Ainavu arhitektūra un plānošana” rudenī sāks divas 50 gadus vecas studentes, bet studiju programmā “Lauksaimniecība” zināšanas gūs 53 gadus veca kundze. Taču Latvijas Lauksaimniecības universitātē studējuši arī pensijas vecumu sasnieguši un pat pārsnieguši cilvēki.
Vecākajam absolventam diploma saņemšanas brīdī bija apritējuši jau 74 gadi, bet vēl vairākiem – pāri septiņdesmit. Šie seniori nepilna laika studijās ieguva pirmā un otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību mājturībā, būvniecībā, kā arī mājas vidē un vizuālajā mākslā.
Rīgas Stradiņa universitātē visos studiju līmeņos aizvadītajā akadēmiskajā gadā zinības apguva 40 studenti vecumā virs 55 gadiem, no kuriem vairums jeb 32 bijušas dāmas.
Starp bakalauriem un maģistriem visvairāk senioru bija Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātē, kur sociālo darbu apgūst četras studentes pirmspensijas gados, bet māszinības studiju programmā internās aprūpes māsas un ķirurģiskās aprūpes māsas specialitāti apgūst vēl divas seniores.
Maģistrantūrā mācās virkne topošo uztura speciālistu, veselības psihologu un sociālo darbinieku. Arī Komunikācijas fakultātē ir studenti gados, piemēram, viens no viņiem apgūst studiju programmu “Fotogrāfija” , vēl kāds vēlas iegūt maģistra grādu sociālajā antropoloģijā, bet cits – stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadībā.
“Rekordists gadu ziņā, vērtējot pēc pērnā akadēmiskā gada statistikas, studē Juridiskajā fakultātē, 67 gadu vecumā maģistrantūrā apgūstot tiesību zinātni. Visvairāk studējošo senioru – 14 – ir Tālākizglītības fakultātes rezidentūras programmā, kur iegūst ārsta pamatspecialitāti, no tiem desmit jaunie mediķi ir vecumā līdz 65 gadiem,” stāsta RSU mediju attiecību daļas vadītāja Ieva Nora Gediņa.
Arī Biznesa augstskolas “Turība” studiju daļas vadītājs Gints Burvis apliecina, ka iespējas uzsākt studijas jebkurā no augstskolas piedāvātajām studiju programmām ir ikvienam – nav nekādu vecuma ierobežojumu vai ar to saistītu noteikumu.
“Šobrīd augstskolā studē pieci studenti, kuriem ir pāri 55 gadiem, bet vecākajam absolventam diploma saņemšanas brīdī bija 67 gadi,” viņš atklāj. Biznesa augstskolā “Turība” kopumā uzņemti 68 studenti, kuriem iestāšanās brīdī bijis pāri 55 gadiem.
Visbiežāk šie studenti izvēlējušies uzsākt mācības pirmā līmeņa augstākās izglītības programmās, tādās kā “Grāmatvedība un finanses” un “Tiesību zinātnes”, populāra izvēle ir arī maģistrantūras studijas uzņēmējdarbības vadībā.
Studē no attāluma
Latvijas augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas, kuras pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē un vairākus tūkstošus studiju kursus. Reģionu augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus (valodu, IKT u. c. kursus), lekcijas un seminārus.
Pilnveidojoties cilvēks neapsūno
Mūžizglītība – gan formālā, gan neformālā – ir process visā dzīves garumā un balstās nepieciešamībā iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām vai savām interesēm un vajadzībām.
Šovasar uz projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ceturto kārtu mācībām Valsts izglītības attīstības aģentūrā pieteikušies 14 136 cilvēki, bet kopā saņemti 22 778 pieteikumi, jo daudzi pieteikušies vairākās izglītības programmās 12 tautsaimniecības nozarēs. Pirmo reizi tās notiks arī astoņās mūžizglītības jomās, kurās mācībām pieteicās 4 988 cilvēki.
Pieprasītākās programmas – datu analīze un apstrāde, digitālais mārketings, komandas darba vadīšana, jaunākās tendences ēdienu gatavošanā. Nākamā pieteikšanās kārta tiks izsludināta 2019. gada nogalē.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Keiča pastāstīja, ka mācību izmaksas 90% apmērā sedz Eiropas Savienības fondi un valsts, 10% ir strādājošā līdzmaksājums, kuru var segt arī darba devējs, bet maznodrošinātajiem vai trūcīgām personām tās ir bez maksas. Pieteikties uz šīm mācību programmām var arī pensionāri ar noteikumu, ka viņi joprojām ir darba attiecībās.
Aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas darbiniece Kristīne Keiča pastāstīja, ka pirmajā uzņemšanas kārtā pieaugušo izglītības programmās mācības uzsāka 657, otrajā kārtā – 455, trešajā – 717 pirmspensijas vecumā (55 un vairāk gadu).
Ceturtajā uzņemšanas kārtā šajā vecuma grupā pieteikušies 1569 seniori. Visbiežāk cilvēki šajā vecumā izvēlējās tādas programmas kā transportlīdzekļu vadītāju periodiskā apmācība (521), datu analīze un pārskatu sagatavošana ar “MS Excel” (171), apmācība darbam ar motorzāģi un krūmgriezi (91), pieprasīts bija arī digitālais mārketings, transportēšanu regulējošie normatīvie akti un dokumenti profesionālajiem vadītājiem, šūto un dekoratīvo izstrādājumu ražošanas tehnoloģija, personas datu aizsardzība, autokrāvēja vadītāja prasmju un jaunāko tendenču ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanā un noformēšanā apgūšana.
Spēcīgs impulss pārmaiņām
Ilze (67), grāmatvede Rīgā: “Mans darbs visu mūžu bijis saistīts ar skaitļiem, bet sapņoju, ka kādreiz varētu būt tuvāk mākslas pasaulei. Kad bērni pieauga, varēju par to domāt nopietni. Uzzināju, ka Rīgas Stradiņa universitāte saviem studentiem un absolventiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem piedāvā mācīties Inteliģences akadēmijā, lai iegūtu zināšanas par mākslu, kultūru, mūziku, kādu nesniedz akadēmiskā izglītība. Lai gan man jau bija pāri sešdesmit, auditorijā manīju vēl arī citas sirmas galvas un tas mani iedrošināja.
Vairākus gadus klausījos mākslas zinātnieces Ramonas Umblijas, diriģenta un komponista Andra Vecumnieka lekcijas par kultūras vēsturi un dižām personībām, iepazinu dažādus mākslas un mūzikas virzienus, klausījos koncertus, piedalījos prāta spēlēs un vīna nodarbībās. Pirms tam biju domājusi pensijā vairs nestrādāt, bet tagad esmu nodibinājusi nelielu sociālu uzņēmumu, kura darbība daļēji saistīta arī ar mākslu. Varu piepildīt savu sapni, būt noderīga citiem un jūtos daudz jaunāka par saviem gadiem.”
