Pirmajā pieaugušo izglītības veicināšanas projektā – pārsvarā “vīrišķīgas” profesijas 3
Laikmets, kad ar agrā jaunībā iegūto profesiju un zināšanām varēja iztikt visu darba mūžu vairāku gadu desmitu garumā, arvien vairāk paliek pagātnē, jo mūsdienu darba vide prasa nemitīgi pilnveidoties un papildināt zināšanas. Pašlaik ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Latvijā uzsākts vērienīgs pieaugušo izglītības veicināšanas projekts.
Projekta pirmā kārta deva iespēju izvēlēties kādu no 770 izglītības programmām, ko iespējams apgūt 55 izglītības iestādēs visā Latvijā. Pieteikšanās apmācībai ilga līdz 6. novembrim, un paredzams, ka programmas dalībnieki sāks mācīties nākamā gada janvārī. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Zane Birka informē, ka kopumā saņemti ap 5000 iesniegumu. Jāņem vērā, ka bija cilvēki, kas pieteicās mācībām vairākās programmās un izglītības iestādēs, tādēļ precīzs programmas dalībnieku skaits kļūs zināms vēlāk, kad VIAA pārbaudīs, vai pretendenti atbilst uzņemšanas prasībām. Ja šoreiz gadījies nokavēt pieteikšanās termiņu, nav pamata izmisumam, jo šis pieaugušo izglītības projekts ieplānots uz vairākiem gadiem un nākamo kārtu laikā interesentiem tiks piedāvāts vēl plašāks izglītības programmu klāsts. Paredzams, ka nākamā pieteikšanās tiks izsludināta 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās, vēsta Zane Birka.
Mācību laikā pieaugušie var paaugstināt savu jau esošo kvalifikāciju un iegūt jaunas iemaņas, vai arī apgūt pavisam citu profesiju, kas ir pieprasīta Latvijas darba tirgū. Šīm mācībām var pieteikties ikviens strādājošs vai pašnodarbināts iedzīvotājs vecumā no 25 gadiem; augšējais slieksnis nav noteikts, tātad mācīties var līdz sirmam vecumam. Apmācības projekta organizatori vēsta, ka liela pieteikumu skaita gadījumā priekšrocība uzņemšanā būs pieaugušajiem pēc 45 gadu vecuma, kuri strādā noteiktās jomās: pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un montieriem, kā arī vienkāršo darbu veicējiem. Šāds profesiju loks noteikts, jo prognozes rāda, ka nākotnē tieši šīs iedzīvotāju grupas visvairāk būs pakļautas bezdarba riskam.
Montieri un metinātāji
Informācija par to, kādām apmācības programmām ir lielākā piekrišana, vēl tiek apkopota, bet sākotnējās ziņas liecina, ka visbiežāk darbinieki vēlas apgūt tādas profesijas kā elektromontieris, elektrotehniķis un metinātājs. Savukārt profesionālās pilnveidošanās programmās lielākā interese izrādīta par automobiļu elektroiekārtu diagnostiku un datorprogrammēšanu. Neformālās izglītības programmās, kuru noslēgumā iespējams saņemt sertifikātu, iecienītākie kursi ir telpu noformējums un interjers, digitālais mārketings, rasēšana “AutoCad” programmā, datorprogrammas interjera norformējumam, statistikas metodes un to pielietošana, kvalitātes vadība uzņēmumā un personas datu aizsardzība.
Pieaugušo izglītības projekta izmaksas pārsvarā sedz Eiropas Savienības fondi un Latvijas valsts. Paredzams, ka līdz 2022. gada beigām Latvijas iedzīvotāju izglītībā tiks ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Lai piedalītos apmācībā, strādājošiem iedzīvotājiem jānodrošina 10% līdzmaksājums, ko var apmaksāt arī darba devējs. Līdzmaksājuma lielums var svārstīties no nepilniem desmit eiro līdz vairāk nekā 100 eiro, jo tas atkarīgs no izvēlētās programmas. Maznodrošinātām un trūcīgām personām mācības ir bez maksas, iespējams arī atbalsts transporta izdevumu segšanai, bet strādājošiem ar invaliditāti pieejama kompensācija asistenta vai surdotulka pakalpojumu nodrošināšanai.
Olaines novada Pieaugušo izglītības centra vadītāja Rudīte Babra stāsta, ka sākotnēji bijušas šaubas par cilvēku atsaucību, bet tā izrādījās lielāka nekā gaidīts. “Piemēram, interesi par mācībām izrādīja kāds tālbraucējs šoferis, kuram nepieciešams papildināt zināšanas, lai varētu veikt komercpārvadājumus. Ja viņš pats uz savu roku pieteiktos kursiem, par tiem būtu jāmaksā 150 eiro, bet šajā programmā 90% izmaksu tiek segti par ES līdzekļiem un viņam pašam būs jāmaksā tikai 15 eiro. Tas ir ļoti labs, izdevīgs projekts.”
Nav viegli izbraukāt
Rūjienas novada Tautskolas vadītāja Gita Zariņa domā, ka pieteikšanās termiņš varēja būt garāks, jo ar vienu mēnesi ir par maz. “Nereti kamēr cilvēks izdomā pieteikties, termiņš jau ir nokavēts.” Zariņa norāda, ka mācību dalībniekiem nākas rēķināties arī ar attālumu. “Mums tuvākās mācību vietas ir Valmierā un Limbažos, tādēļ nav viegli izbraukāt uz kursiem. Tāpat ir kursi, kur mācības sākas pulksten 16, un strādājošam cilvēkam ir grūti izbrīvēt laiku, lai uz tiem paspētu.”
Kandavas Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Jeļena Šnikvalde gan stāsta, ka ir arī tādi uzņēmēji, kas paši rosina savus darbiniekus pieteikties kvalifikācijas celšanas kursiem. “Tiklīdz kļuva zināms par šo projektu, pie mums vērsās uzņēmēji, kas ir ieinteresēti apmācīt savus darbiniekus.” Galvenokārt tas attiecas uz celtniecības un metālapstrādes uzņēmumiem. “Kā man teica viens uzņēmējs: “Ja es gribu piedalīties iepirkuma konkursā kaut kur citur, piemēram, Rīgā, man ir vajadzīgi kvalificēti strādnieki, kas mācēs kārtīgi uzmest apmetumu un veikt citus darbus.””
Lai ātrāk reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū, šajā apmācību kārtā lielāks uzsvars likts uz programmām tajās nozarēs, kurās visasāk jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šīs nozares ir būvniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības, kokrūpniecība, kā arī elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tā nu sanācis, ka tās pārsvarā ir “vīriešu profesijas”, tādēļ sievietēm šoreiz ir mazāka izvēle. Piemēram, Rūjienas Tautskolas vadītāja Gita Zariņa stāsta, ka viņu novadā ir vairāki sociālās aprūpes centri, tādēļ sievietes izrādījušas lielu interesi par sociālā darbinieka profesiju. “Šajā posmā vairāk bija pārstāvētas “vīriešu profesijas”, tādēļ sievietes bija nedaudz vīlušās. Taču programma darbosies līdz 2022. gadam un domājams, ka nākamajā kārtā būs arī “sievišķīgākas” profesijas,” secina Jeļena Šnikvalde.
Jāizmanto iespēja
Ne jau visas profesijas ir dalāmas vīriešu un sieviešu darbos, ko spilgti apliecina arī 26 gadus vecās Antas Baidekalnes stāsts. Pamatskolas laikā Anta ar brāli skatījusies auto raidījumus, līdz nonākusi pie atziņas, ka vēlas kļūt par automehāniķi. Šo profesiju viņa apguva Rīgas Valsts tehnikumā. “Praktiskās nodarbības – metināšana, metāla apstrāde, virpošana, auto apkope un citas – man šķita vissaistošākās,” atceras Anta. Pašlaik viņa strādā uzņēmumā “APE Motors” kā auto rezerves daļu speciāliste–pārdevēja. “Vislielākais šķērslis manā ikdienā, ar ko sastopos, ir cilvēku radītie stereotipi, proti, “sieviete jau no tehniskām lietām neko nesaprot”. Šīs situācijas vērtēju kā iespēju salauzt kāda izdomātos stereotipus. Ziniet, nereti ir arī situācijas, kad vīrietis no automobiļu uzbūves faktiski neko nesaprot un ar grūtībām paskaidro, pēc kādas auto rezerves daļas viņš ir ieradies, tāpēc varu apgalvot, ka stereotipi mēdz būt pārspīlēti un maldīgi.”
Anta savu nākotni saista ar mehānikas nozari, tāpēc vēlas turpināt mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Ar pieaugušo izglītības programmas palīdzību viņa plāno apgūt metināšanas iemaņas. “Cilvēkiem, kuri zina, ko grib, tomēr jūt nedrošību vai nepārliecinātību, varu apgalvot – kamēr nepamēģinās, tikmēr neuzzinās! Iespējas vienmēr ir, tās tikai jāmeklē. Šajā gadījumā viss jau pasniegts kā uz delnas, jāmāk tikai šo iespēju izmantot!” secina Anta.
Noderīgi
Nākamā iedzīvotāju pieteikšanās pieaugušo izglītības programmām tiks izsludināta 2018.gada pirmā ceturkšņa beigās. Sīkāka informācija par mācībām un projektu pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv
