Mūžizglītības paradokss: kāpēc mācās tie, kam jau klājas labi, nevis tie, kam vajadzētu? 0
Lai attīstītu Latvijas ekonomiku, nepieciešami zinoši cilvēki, taču trešdaļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju trūkst prasmju, lai konkurētu darba tirgū. Pieaugušo izglītība tiek uzskatīta par risinājumu, taču finansējums netiek efektīvi izmantots, mazkvalificēto iesaiste ir zema, un daudzi neizmanto apgūtās prasmes profesionāli.
Gudri cilvēki – ekonomikas atslēga
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Liene Voroņenko uzsver, ka ekonomikas attīstība atkarīga no cilvēku zināšanām, jo Latvijai nav citu resursu. Pēc 2024. gada datiem, 285 tūkstošiem ekonomiski aktīvo ir tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, kas neļauj konkurēt darba tirgū. Pieaugušo izglītība varētu palīdzēt, taču esošā sistēma nav pietiekami efektīva.
Vai programmas nes rezultātus?
Valsts kontroles 2023. gada revīzija atklāja, ka 17,9 miljoni eiro nav efektīvi izmantoti, jo mācības nebija mērķētas uz mazkvalificētajiem, bet gan uz sociāli aktīviem, tostarp vadītājiem ar augstu atalgojumu. 44% mācību nebija tiešas saiknes ar nodarbinātību. Administratīvās funkcijas pārklājas starp NVA un VIAA, radot birokrātiju. Uzlabojumi plānoti, bet reālus rezultātus vērtēs 2027. gadā.
Voroņenko norāda, ka daudzi nepabeidz mācības vai neizmanto apgūto, jo izvēlas hobiju kursus, nevis profesionālas programmas. VIAA dati rāda, ka 13% pamet mācības laika trūkuma, neapmierinātības ar saturu vai motivācijas zuduma dēļ. 2022. gadā 83,1% pieaugušo nevēlējās mācīties.
Motivācijas trūkums
Biežākie iemesli neiesaistei: negatīva mācīšanās pieredze, nespēja saskatīt ieguvumus un karjeras pašvadības prasmju trūkums. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas vadītāja Eva Selga uzsver, ka katram jānovērtē savas stiprās un vājās puses, lai saprastu, ko mācīties. Uzņēmuma kultūrai ir liela nozīme – ja mācīšanās ir vērtība, darbinieki jūtas motivēti.
Kādas prasmes trūkst?
NVA norāda, ka trūkst digitālo prasmju (datorprogrammas, mākslīgais intelekts), valodu zināšanu, inženiertehnisko prasmju, kā arī “mīksto prasmju” (komunikācija, sadarbība, kritiskā domāšana). Personāla atlases speciāliste Baiba Lauva atzīst, ka darba devēji novērtē sertifikātus, bet vēlas pieredzi. Viņa iesaka bezmaksas kursus, ja trūkst zināšanu bāzes.
Mākslīgais intelekts vai cilvēcīgums?
Selga uzsver kritiskās domāšanas un sadarbības prasmju nozīmi, jo informācijas ir daudz un jāspēj to izvērtēt. Lauva piebilst, ka svarīgi ir spēt izteikt viedokli un sevi prezentēt. Abas uzsver, ka, lai gan mākslīgā intelekta rīki ir noderīgi, emocionālā inteliģence un cilvēcīgums ir neaizstājami.
Populārās mācību programmas
2024. gadā pieprasītākās programmas: biznesa organizēšana, aprūpētājs, projektu vadība, datorprasmes, angļu valoda, uzņēmējdarbība un datu zinātne. No 2017. līdz 2023. gadam populāras bija elektronikas, IT, uzņēmējdarbības un būvniecības nozares.
LDDK norāda, ka mācībām jābūt pielāgotām uzņēmumu vajadzībām, tostarp specifiskām tehnoloģijām. Profesionālās izglītības iestādes varētu piedāvāt elastīgākas programmas. Uzņēmumi arvien vairāk izvēlas mācības darba vidē, integrējot tās ikdienas procesos. Selga piebilst, ka darbinieki var mācīties viens no otra, daloties zināšanās, kas stiprina sadarbību un uzņēmuma kultūru.
Īsumā:
– LDDK: Trūkst zināšanu ekonomikas izaugsmei.
– Valsts kontrole: Mācības galvenokārt apguva sociāli aktīvi, labi atalgoti cilvēki.
– Investīcijas pieaugušo izglītībā nav devušas cerēto ietekmi.
– Bieži mācības ir hobiju līmenī, nevis profesionālas.
– Neizglītojas, jo trūkst motivācijas, pozitīvas pieredzes un karjeras pašvadības prasmju.
– Uzņēmuma kultūrai liela nozīme – vai mācīšanās ir vērtība.
