Mūžizglītība prioritāri būs pieejama cilvēkiem pēc 45 gadiem 0
Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu mūžizglītības pasākumus padarīt mērķētākus, lai nodrošinātu atbalstu tām personām, kuras bezdarba riskam ir pakļautas visvairāk, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.
Atbalstīti arī vairāki citi grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz mainīt līdzšinējo kartību, kādā tiek sniegta palīdzība bezdarbniekiem un darba meklētājiem.
Mūžizglītības projektā var pieteikties strādājošie un pašnodarbinātas personas, lai papildinātu un pilnveidotu darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas.
LM ir ierosinājusi prioritāri atbalstīt personas, izņemot valsts civildienestā nodarbinātos, vecumā no 45 gadiem, kā arī vecumā no 25 līdz 44 gadiem un kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: personai ir noteikta invaliditāte, personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem vai persona ir atzīta par trūcīgu.
Līdz šim bija noteikts, ka Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajā mūžapmācības projektā var piedalīties no 25 gadiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati 2012.gada trešajā ceturksnī liecina, ka nodarbināto personu skaits sasniedz 881 tūkstoti, taču Nodarbinātības valsts aģentūra tikai nelielai daļai – apmēram 7000 personu – var piedāvāt iesaistīties nodarbināto personu apmācībā mūžizglītības pasākuma ietvaros.
LM pamatojusi, ka vislielākais bezdarba risks ir personām vecumā no 45 gadiem. Saskaņā ar NVA statistikas datiem 2012.gada trešajā ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars šajā vecumā ir 38%, savukārt ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir 58% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita. Tāpēc personām vecumā no 45 gadiem ir īpaši nozīmīgi papildināt un pilnveidot zināšanas, lai veiksmīgi pielāgotos darba tirgus un sociālajām pārmaiņām.
Turpretī vecumā no 25 līdz 44 gadiem ir 37% reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku. Šajā vecuma grupā cilvēki ir ekonomiski aktīvi, viņu izglītība šajā vecuma grupā ir salīdzinoši aktuāla un atbilstošāka darba tirgus prasībām.
Grozījumi izstrādāti Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitātē “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai sabiedrībā un darba tirgū”.
LM izstrādājusi arī grozījumus bezdarbnieku un darba meklētāju likumā, kuru mērķis ir izstrādāt pasākumu kopumu, lai aktivizētu cilvēkus izmantot savas esošās zināšanas un kvalifikācijas.
Paralēli likumā tiek iestrādāta profilēšana, kas nozīmē, ka bezdarbnieki atbilstoši prasmēm un spējām tiek iedalīti astoņas grupās, un tālāk NVA varēs piedāvāt bezdarbniekiem atbilstošos darba atrašanas pasākumus. Šo grozījumu mērķis ir gan atvieglot NVA darbu, gan racionālāk izmantot esošos resursus, proti, pirms piedāvāt bezdarbniekam jaunu prasmju apgūšanu, būs jāstrādā ar jau esošajām darba meklētāja prasmēm.
Ar grozījumiem arī sakārtota normatīvā bāze, kas apmēram pēc mēneša ļaus sākt darba mobilitātes programmu. Šī programma ļaus četrus mēnešus saņemt transporta un/vai dzīvesvietas kompensāciju 280 latu maksimālā kopapmērā, ja jaunā darbavieta atrodas vairāk nekā 20 kilometru no deklarētās dzīvesvietas.
Grozījumi arī paredz paplašināt to cilvēku loku, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu – to varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja.
Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus šie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.
