Nākamajos piecos gados teju 40 000 Latvijas iedzīvotāju būs iespējams pilnveidot savu jau esošo profesionālo kvalifikāciju vai arī iegūt jaunas profesionālās prasmes. Gan apmācībā, gan pieaugušo izglītības sistēmas izveidē plānots ieguldīt 27 miljonus eiro, no kuriem lauvas tiesa – 23 miljoni – nāks no Eiropas Sociālā fonda (ESF), bet četri miljoni būs Latvijas valsts budžeta finansējums. 2
Kāpēc nepieciešams tik daudz naudas tērēt pieaugušu, bieži vien savulaik jau pietiekami izskolotu cilvēku izglītošanā? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija prognozē: nākotnē iespējamas darba tirgus disproporcijas. Tātad darbaspēka piedāvājums neatbildīs darba devēju pieprasījumam. Piemēram, palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, vienlaikus veidosies dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu trūkums. Aptuveni 30 procenti no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas, taču pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka samazinās. Ja nekas nemainīsies, 2022. gadā vairāk nekā 25 tūkstošiem jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu. Savukārt darbaspēka ar laikmetam atbilstošu vidējo profesionālo izglītību pietrūks.
Arī tad, ja savulaik iegūts pietiekami augsts kvalifikācijas līmenis, mūsdienās prasmes var būt novecojušas vai arī apgūtā profesija darba tirgū vairs var nebūt pieprasīta. Tādos gadījumos darbs cilvēkam vēl ir, taču viņš ir pakļauts gana augstam bezdarba riskam. Tieši šādiem ļaudīm paredzēts ESF finansētais projekts.
Projekta īstenotājs būs Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Tās direktore Dita Traidās stāsta: vislielākās iespējas tikt pie ESF un valsts finansējuma tālākizglītībai būs tiem, kas ir ar zemām prasmēm un izglītības līmeni, strādā maz atalgotās profesijās, kam nav lielu izredžu kāpt pa karjeras kāpnēm. Tālākizglītoties gribētājiem būs jābūt vismaz 25 gadus veciem, taču priekšroka iegūt finansējumu mācībām būs tiem, kuri sasnieguši vismaz 45 gadu vecumu, jo šo vecumu sasniegušos visvairāk apdraud bezdarbs.
Mācīs darba tirgum derīgo
Tieši kādas izglītības programmas projekta ietvaros būs pieejamas, pagaidām nav zināms. Taču jau zināms, ka šoreiz atšķirībā no citiem ES finansēto apmācību projektiem, kad apmācības pieaugušajiem biežāk piedāvāja dažādi mācību centri, lielāko daļu izglītības programmu vajadzētu piedāvāt valsts izglītības institūcijām: profesionālajām vidusskolām un tehnikumiem, koledžām un augstskolām. Tās gan šīs aktivitātes ietvaros nevarēs pieaugušajiem piedāvāt tās pašas izglītības un studiju programmas, kas ir to “ikdienas piedāvājumā”. “Ir pēdējais brīdis šīm formālās izglītības iestādēm saprast, ka izglītības auditorija vairs nav tikai skolēns un jaunietis, un iesaistīties pieaugušo izglītošanā kā pilntiesīgiem spēlētājiem,” teic D. Traidās. Protams, tas nebūs viegli: izglītības iestādēm nāksies zināmā mērā mainīt domāšanu, pārstrukturēt resursus.
Pieaugušo tālākizglītotājiem būs jāpiedāvā tādas izglītības programmas, kurās var iegūt tautsaimniecības attīstībai un darba tirgum nepieciešamās prasmes. Piedāvātas tiks gan tā sauktās neformālās izglītības programmas, kurās apmācība ilgst ne vairāk kā 160 stundas, gan profesionālās pilnveides programmas, kas var ilgt 320 stundas. Par to, kādās jomās izglītības programmas jāveido, lems Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kurā iekļaus dažādu institūciju pārstāvjus. Arī padome šobrīd vēl tikai top.
Konkrētas piedāvātās izglītības programmas varētu būt zināmas nākamā gada pirmajā pusē, kad īpaši izveidotā interneta vietnē interesenti varēs pieteikties apmācībām. Cik tieši katra apmācāmā skološanai tiks tērēts, pagaidām nav zināms. Nekādi izmaksu limiti nav noteikti. Taču jau tagad zināms, ka izglītojamie pieaugušie, kas atzīti par trūcīgām un maznodrošinātām personām un dzīvo vai strādā vismaz 20 kilometru attālumā no mācību vietas, varēs saņemt pabalstu ceļa izdevumu segšanai līdz 30 eiro mēnesī.
Jāveido sistēma
D. Traidās uzsver: projekta mērķis ir ne tikai konkrēto nodarbināto personu apmācība, bet arī pieaugušo izglītības sistēmas izveidošana. Kaut darba tirgus speciālisti jau sen brīdina par to, ka daudzu ekonomiski aktīvo cilvēku prasmes drīzumā neatbildīs darba tirgus vajadzībām, vienotas pieaugušo izglītības sistēmas Latvijā nav. Ik pa laikam šajā jomā ir kādi ES struktūrfondu ieguldījumi, kas jo sevišķi bieži vērsti uz bezdarbniekiem, taču nav skaidra regulējuma pieaugušo izglītošanai, tai nav arī regulāra valsts finansējuma.
Tāpēc viena no Eiropas Komisijas prasībām, piešķirot finansējumu pieaugušo skološanai, bijusi šāda: aktivitāte jāīsteno tā, lai valstī izveidotos skaidra pieaugušo izglītības pārvaldības sistēma. Tieši tāpēc šoreiz strādājošos pieaugušos izglītos Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša aģentūra. Savukārt Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūra, kas iepriekš īstenoja ESF finansētu pieaugušo izglītošanas projektu, šoreiz būs tikai sadarbības partnere. Tā kā saskaņā ar Izglītības likumu arī pašvaldībām jāiesaistās pieaugušo izglītošanā, VIAA sadarbosies ar mūžizglītības koordinatoriem, kuriem vajadzētu būt katrā vietējā varā – vai nu pašvaldībā, vai Izglītības pārvaldē, vai pieaugušo izglītības centrā. Koordinatori arī centīsies apzināt, kuriem apkaimē dzīvojošajiem jo sevišķi būtu nepieciešama izglītošanās, un ieteiks viņiem atbilstošāko izglītības programmu. Tādējādi tiks arī gādāts par to, lai labumu gūtu tie, kuri patiešām ir visapdraudētākie darba tirgū, nevis tikai tie, kuri ir visaktīvākie un visinformētākie.
Viedokļi
Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena: “Eiropā beidzot atkal ir izaugsme un bezdarbs samazinās. Lai saglabātu uzņemto tempu un turpinātu attīstību, pēc iespējas labāk jāizmanto mūsu cilvēkkapitāls. Diemžēl katram piektajam eiropietim ir grūtības lasīt un rakstīt, katram ceturtajam ir slikta rēķināšanas prasme, 40 procentiem eiropiešu ir vājas digitālās prasmes. Pasaulē, kur 90 procentos darba vietu prasa vismaz kādu digitālo prasmju līmeni! Mēs saskaramies ar prasmju trūkumu, kas nepieciešamas inovāciju radīšanai un ieviešanai.”
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš: “Profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai. Jāizveido vienota, uz darba tirgus vajadzībām balstīta pieaugušo izglītības sistēma ar skaidru finansēšanas modeli. Kvalitatīva tālākizglītības piedāvājuma nodrošināšanā nozīmīga loma ir gan augstākās izglītības iestādēm, gan profesionālās izglītības iestādēm, gan arī darba devējiem. Tāpat arī nepieciešams paplašināt pieaugušo izglītības iespējas formālajā izglītībā – vidējās profesionālajās un augstākās izglītības iestādēs. Jāpilnveido motivācijas mehānismi darba devējiem, lai veicinātu ieguldījumus savu darbinieku apmācībā.”
