Uzziņa un Finanšu ministrijas komentārs 14
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldība, cita atvasināta publiskas personas iepirkumi no 4000 līdz 41 999 eiro ir pakļauti 8.2 panta procedūrai jeb mazajiem iepirkumiem.
Likums liek veikt vairākas obligātas darbības, tostarp: jābūt uzaicinājumam uz iepirkuma procedūru, jābūt tehniskajai specifikācijai, jābūt iesniegtam finanšu piedāvājumam, jānoslēdz līgums.
Kad līgums apstiprināts un parakstīts, informāciju par noslēgto līgumu publicē Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un pašu līgumu ievieto uzņēmuma mājaslapā, kur tas glabājās ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas.
Finanšu ministrija, “LA” skaidrojot, kāpēc uz publiskiem iepirkumiem attiecinātas īpašās prasības (brīvas preču aprites princips, pakalpojumu sniegšanas brīvība, vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība, publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršana utt.), vienlaikus min: “Kultūras jomas pakalpojumi [..] tomēr nav tik specifiski, lai tos vispār izslēgtu no iepirkumu piemērošanas. Tādiem pakalpojumiem, kuru izpildi tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju, var piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, līdz ar to atklāta iepirkuma procedūra nav jārīko. Izstrādājot likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”, uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka ir nepieciešama vēl lielāka atklātība iepirkumu publiskošanā, līdz ar to publiskojamo datu apjomu, ja vien attiecīgie dati nav piegādātāja komercnoslēpums, nav plānots samazināt.
Izstrādājot likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”, Kultūras ministrija [..] nebija izteikusi ierosinājumu mainīt līdzšinējo kārtību attiecībā uz kultūras pakalpojumu iepirkumiem, ar šādu priekšlikumu nenāca arī uzņēmēju organizācijas.
Līdz šim Publisko iepirkumu likuma 5. pantā ir noteikti “nacionālie izņēmumi”, kuriem pasūtītājs var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu. [..] Kultūras pakalpojumu iepirkuma līgumu varētu noteikt kā vienu no “nacionālajiem izņēmumiem”, taču šis priekšlikums ir jāizdiskutē ar nozares ministriju un sociālajiem partneriem, lai varētu vienoties, kādā apjomā izņēmums ir nepieciešams un vai tas negatīvi neietekmēs konkurenci.”
Tāpat Finanšu ministrija piebilst, ka Publisko iepirkumu likuma projektu skatīs Saeimā, un varēs iesniegt priekšlikumus.
