Kultūras ministrija mostas 14
Pēc šā gadījuma VSIA “Latvijas koncerti” atkārtoti vērsās ar lūgumu Kultūras ministrijā (KM) atbalstīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu noteikt kā izņēmumu iepirkumus par mākslinieku dalību koncertā. Sazinoties ar KM preses sekretāri Ivetu Bērziņu-Bebrišu un uzdodot jautājumu par iepirkumiem mūziķiem, vispirms saņēmu atbildi, ka ministrijā nesaprot manu jautājumu, ko papildināja komentārs, ka “tas ir Iepirkumu uzraudzības biroja jautājums”. Taču, kad vērsu uzmanību, ka Finanšu ministrija gaidot KM labojumu projektu Publisko iepirkumu likumā, saņēmu Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieces kultūrpolitikas jautājumos Daces Vilsones vēstījumu: “Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā attiecībā uz mākslinieciskajiem pakalpojumu sniedzējiem un to personisko datu publicēšanu ir nepieciešamas. Patlaban ministrija sadarbībā ar kultūras nozares uzņēmumiem gatavo konkrētus ieteikumus likuma labojumiem.”
“Latvijas koncerti” uzskata, ka uz autoru, izpildītāju un citu individuālo mākslinieku pakalpojumiem nav jāattiecina publiskā iepirkuma normas. S. Runte: “Eiropas Savienības direktīvas preambulās ir vairāki punkti, kas liecina par to, ka kultūras pakalpojumi ir īpaši jutīga sfēra un tai nepieciešama plaša rīcības brīvība. Gribētos ticēt, ka ar likuma labojumiem izdosies pierādīt, ka mākslā veselīga konkurence ir cilvēka talants, nevis cena un ka mākslas iepirkumu nevar pielīdzināt buldozera iepirkumam.”
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile teic, ka mūziķi nav vienīgā kategorija, kuru dzīvi ievērojami sarežģī minētais likums. Sarežģīti, pat neiespējami ievērot tā normas ir arīdzan tēlniekiem, restauratoriem un citiem radošās nozares pārstāvjiem ar unikālām prasmēm, turklāt ar šīm profesijām saistītos iepirkumus ievērojami apgrūtina arī saimnieciski izdevīgākās cenas princips. Kultūras pieminekļu un eksponātu restaurācijā ļoti būtiska ir gan profesionālu restauratoru izvēle, gan darbu izpildes termiņi. Nereti pieminekļa vai eksponāta restaurācijai ir piešķirta nauda, kas jāizlieto ļoti īsā termiņā. Ir darbi, kurus var veikt vien daži meistari. Kā šajā gadījumā rīkot iepirkumu, kas paredz uzvarētāju noteikt par visizdevīgāko cenu?
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis teic – Publisko iepirkumu likums viņa pārstāvētajā nozarē ir tāds izaicinājums, ka pils nodarbina vairākus darbiniekus, kas strādā tikai ar iepirkumiem, tik sarežģītas ir šīs procedūras: “Liela daļa muzeja problēmu ir saistībā ar to, ka ēku restaurācijas darbi ir klasificējami kā būvdarbi. Pirms dažiem gadiem Hercoga ēdamzāles parketa restaurācijas iepirkums raisīja strīdus par to, vai šādus darbus saskaņā ar Latvijas likumiem drīkst veikt tikai būvkomersantu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbina speciālistu ar attiecīgu būvprakses sertifikātu, vai arī muzejs ir tiesīgs izvēlēties, piemēram, kvalificētu restauratoru ar restauratora apliecību. Muzeja ieskatā uz restaurācijas darbu veikšanu nebūtu jāattiecina vispārējie iepirkumu noteikumi tāpēc, ka restaurācijas darbos ir būtiski dārgāki procesi un materiāli un ir nepieciešami konkrētas jomas īpaši speciālisti. Projektus glābj sponsori – Teterevu fonds un Rundāles pils atbalsta fonds, kuru atbalsts ļauj veikt darbus bez termiņa ierobežojumiem un iepirkuma nosacījumiem.”
I. Lancmanis vērš uzmanību, ka darbā ar pieminekļiem vissvarīgākais ir atrast zelta vidusceļu starp “ambicioziem dempingotājiem bez pieredzes un Iepirkumu uzraudzības biroja spriedumu”, ka acīmredzami tehniskā specifikācija paredz tikai viena konkrēta pretendenta uzvaru. Viņš nosauc komisku piemēru – Kurzemes hercoga sarkofāga restaurācijai iepirkumā pieteikušies kalēji no provinces, kaut gan bijis skaidrs, ka šāds darbs ir pa spēkam tikai vienam vai diviem cilvēkiem Latvijā, tomēr likuma nosacījumi neparedz iepirkumā tikai vienu pretendentu. “Mūsu vēlēšanās būtu, ka pieminekļiem un kultūras mantojumam nepiemērotu saimnieciski izdevīgākās cenas principu, jo pieredze rāda, ka šajos gadījumos kvalitātes standarti neiekļaujas zemākās cenas rāmjos. Arhitektūras piemineklī arī uz būvdarbiem attiecināmie procesi ir ievērojami sarežģītāki un prasa specifiskas zināšanas un iemaņas. Tā Rundāles pils fasāžu kaļķu krāsojums arī prasīja speciālas restauratoru firmas iesaistīšanu, lai varētu veikt darbus atbilstošā līmenī. Tāpat arī pils jumta konstrukcijas saglabāšanas pasākumi, kas stāv priekšā tuvākajos gados, prasa atšķirīgu pieeju nekā parasta jumta nomaiņa, jo tajā ietilpst arī koka konstrukciju konservācija un restaurācija,” aizrautīgi stāsta Lancmanis.
Līdzīgi kā ar mūziķiem un personas datu aizsardzību, arī šajā gadījumā iepirkumu nozares uzraugs – Finanšu ministrija – esot atvērta dialogam.
