Mākslinieki sašutuši par honorāru publiskošanu, KM beidzot atzīst problēmu 14
Kā pērk māksliniekus
Raimondam Paulam par sešiem koncertiem ar nosaukumu “Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends. Skaistākās operu ārijas” – atlīdzība 21 428, 56 eiro (bez PVN). Māksliniekiem par publisko izpildījumu Senās mūzikas festivāla koncertos “Elīna Šimkus un orķestris Coin du Roi” un “Itāļu baroka meistardarbi” – honorārs 15 064,94 eiro. Līgums par publisko izpildījumu koncertā “Latvijas Radio bigbends ar Džeimsu Morrisonu” – 13 636,36 eiro. Atlīdzība par publisko izpildījumu koncertā “Latvijas Radio bigbends un Ksenija Sidorova” – 8881,32 eiro. Tās ir tikai dažas no valsts SIA “Latvijas koncerti” nesen maksātajām atlīdzībām mūziķiem, par ko var uzzināt katrs sabiedrības pārstāvis, lasot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietni. Tur pat tiek norādīta arī mākslinieka dzīvesvietas adrese.
Kultūras pasākumu rīkotājs VSIA “Latvijas koncerti” saņem pārmetumus no mūziķiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem, arī no citu valstu partneriem par šo Latvijā izveidoto īpašo kārtību, kas liek māksliniekiem atklāt savu privāto informāciju, tostarp dzīvesvietas adresi un honorāra lielumu, ja tas pārsniedz 4000 eiro. Šādu kārtību paredz Publisko iepirkumu likuma normas.
Kultūras ministrija pēc starptautisku ekspertu spiediena patlaban gatavo precizējumus likumā, kas būtu jāiesniedz Saeimai nākamajā mēnesī. Vienlaikus Latvijas un citu valstu mākslinieku pārstāvošās aģentūras turpina meklēt dažādus aplinkus ceļus šā likuma prasību apiešanai.
Sanda Runte, VSIA “Latvijas koncerti” juriste, teic, ka problēma sākas tad, kad “pērk” mākslinieku kā fizisko personu: “Lai paziņotu Iepirkumu uzraudzības birojam par noslēgto līgumu ar kādu mākslinieku (vai viņu pārstāvošo aģentūru) par piedalīšanos koncertā, IUB mājaslapā ir jāziņo par noslēgto līgumu. Paziņojumā ir jānorāda līgumslēdzēja dati: mākslinieka vai aģentūras nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs utt., kā arī honorārs, par kuru mākslinieks tiek salīgts. Gadījumos, kad honorārs ir lielāks par 42 000 eiro, var norādīt, ka informācija nav publiski pieejama. Par informācijas nepubliskošanu ir jāraksta vai mutiski jāsniedz paskaidrojums IUB darbiniekiem, pirms viņi apstiprina publikāciju. Savukārt mazajos iepirkumos (4000 – 41 999 eiro) rīcība, kas ļautu informācijai būt publiski neredzamai, nepastāv. Līdz ar to visa informācija, kas attiecas uz līguma slēdzēju fizisku personu (mākslinieku), ar līguma veidlapas starpniecību tiek publiskota IUB mājaslapā.”
S. Runte uzsver, ka citu valstu mākslinieku un viņus pārstāvošās aģentūras nevēlas publiskot darījuma finansiālos nosacījumus, mākslinieku adreses un citu jutīgu informāciju. Arī mākslinieku honorāri Latvijā ir zemāki nekā citās valstīs, tāpēc tas var būt instruments producentiem spiest uz leju viņu atalgojumu arīdzan citās valstīs. “Lai izpildītu likuma nosacījumus, ir jāpārkāpj likuma prasības, jo par noslēgto līgumu nevaram ziņot IUB tā, lai izpildītu citu valstu mākslinieku prasības,” teic S. Runte. Viņa piebilst – VSIA “Latvijas koncerti” vairākkārt pārliecinājusies, ka citviet pasaulē šāda prakse – publiskot mūziķu personas datus un honorāru apjomus – nav pieņemama.
