Veiksmīgākais mūzikls pasaulē 0
Loids Vēbers sarakstījis mūziku arī citām izcilām muzikālām izrādēm – viņa kontā ir jau pieminētais “Operas spoks” un “Evita”, “Jēzus Kristus superzvaigzne”, “Jāzeps un brīnumaino sapņu mētelis”, “Saulrieta bulvāris” un citi – katrs no tiem saņēmis gan kritiķu un skatītāju atzinību, gan balvas, gan arī nesis finansiālu ieguvumu. Taču 1981. gadā Vēbers bija tikai nedaudz labāk zināms par saviem tikpat jaunajiem un talantīgajiem komandas biedriem, un tieši “Kaķi” kā viņu, tā Makintošu padarīja par multimiljonāriem.
Un ne tikai viņus vien: “Kaķi” kopumā iestudēti vismaz 30 pasaules valstīs, tos noskatījušies vismaz 50 miljoni cilvēku, un vienai pašai Ņujorkai mūzikls nesis vairāk nekā 3,12 miljardus ASV dolāru lielu peļņu – to grūti pat iztēloties, cik ļoti savos 18 pastāvēšanas gados mūzikls bija pieprasīts.
Slavenākā mūzikla dziesma ir “Memory”, ko oriģinālajā iestudējumā dziedāja dzied Peidžas varone Grizabella. Tā arī vienīgā, kuras tekstu rakstījis nevis T.S. Eliots, bet gan Trevors Nanns. Šis tēls neparādās Eliota grāmatā, jo dzejnieks to uzskatīja par pārāk skumju tēlu bērnu literatūrai. Par Grizabellu var pateikties dzejnieka atraitnei Valērijai, kura Vēberam iedeva nepublicētus Eliota materiālus.
Trim veidotājiem mūzikls ienesa pārmaiņas arī personīgajā dzīvē – Vēbers, mūzikla režisors Trevors Nanns un scenogrāfs Džons Neipjers apprecēja “kaķus”, attiecīgi Sāru Braitmenu, Šāronu Lī Hilu un Donu Kingu. Tiesa, neviena no laulībām nebija pārāk ilga.
2006. gadā mūziklu “Kaķi” beidza rādīt, jo izrādes mēdza būt pustukšas. Šķita, “Kaķu” laiks uz lielās skatuves beidzies uz visiem laikiem. Tomēr astoņus gadus vēlāk dzīvi sāka atjaunotā izrāde – protams, ar jau pavisam citu aktieru paaudzi lomās, mainītu scenogrāfiju, arī aktieru tērpiem un nedaudz pat tēlu raksturu – tā, piemēram, visu kaķenīšu mīlulis Rams Tams Tagers kļuvis par reperi, arī Grizabellas tēls mazliet mainījies, iegūstot daudzveidīgāku horeogrāfiju. “Kaķi” turpina dzīvot
