Juris Ciganovs: Mūziķi kā politikas instruments 22
Pagājušajā nedēļā Latvijas visatpazīstamākā mūzikas apvienība “Prāta vētra” sāka savu Latvijas tūri.
Pirms tam mūziķi pabijuši vienā festivālā Krievijā, un šī uzstāšanās sapurinājusi mūsu sabiedrību, sadalot to divās nometnēs – “prātvētriešu” atbalstītājos un noliedzējos. Neko nemāku teikt par festivālu “Našestvije” – tur nebiju un, cik tur bija krievu tanku, nezinu. Zinu tikai to, ka Krievijas Federācijas ārpolitiskā tēla spodrināšanai šāda festivāla galveno viesu no kādas Eiropas valsts (Latvijas šajā gadījumā) uzstāšanās ir “kā kulaks uz acs”. Proti, ļoti nepieciešama un vajadzīga lieta, lai parādītu Krievijas eiropeiskumu un “normālas valsts” tēlu, līdzīgi kā Zagrebas, Prāgas un Rīgas hokeja komandu piedalīšanās Krievijas atklātajā hokeja čempionātā (jeb KHL), kā VTB basktebola līga ar daudzu valstu pārstāvju piedalīšanos. “Prāta vētras” uzstāšanās Eiropā īpaši nezināmā mūzikas pasākumā, protams, it kā ir sīkums, taču arī mozaīka veidojas no maziem stikla gabaliņiem, un man neviens neiestāstīs, ka sports, mūzika, māksla utt. nav politika. Ja vajag, tad ir! Un Krievijai šobrīd vajag!
Vispār jau nekas jauns tas nav. Pirmskara Latvijā mūsu austrumu kaimiņvalsts, ko toreiz sauca Padomju Savienība, tāpat savu ietekmi mēģināja palielināt ar dažādu radošo profesiju pārstāvju palīdzību. Padomju Savienībā bija tāda “Vissavienības biedrība kultūras sakariem ar ārzemēm” (VBKSA jeb VOKS), kuras uzdevums bija īstenot padomju ideoloģijas ekspansiju lielinieku režīma ietekmes sfēru paplašināšanai. Latvijā ar VOKS tiešu līdzdalību 1929. gadā bija nodibināta “Kulturālās tuvināšanas biedrība ar Padomju Savienības tautām”, kurā pulcējās kreisi un centriski noskaņotā latviešu inteliģence, kuru savukārt centās aplaimot ar visādiem labumiem (ekskursijas uz PSRS, izstāžu, koncertu organizēšana, stipendijas utt.) PSRS vēstniecība. Dažreiz mūsu mākslinieki, iespējams, pašiem negribot, Padomju Savienības mērķiem krietni līdzēja. Tā 1930. gada 6. maijā VOKS pārstāvis Latvijā ziņoja toreizējam PSRS sūtnim mūsu valstī Aleksandram Sviderskim, ka “šajā laikā daudzās Eiropas valstīs izvēršas pret PSRS vērsta apmelošanas kampaņa un [..] daudzi nostājas pret padomju zemes politiku. [..] Šobrīd mums ir ļoti izlīdzējusi pazīstamā latviešu dziedātāja Milda Brehmane-Štengele, ar kuru interviju publicējis laikraksts “Jaunākās Ziņas” – intervija ir ļoti pozitīva un draudzīga Padomju Savienībai. Šai dziedātājai ir daudz pielūdzēju un piekritēju un viņas teiktajā ieklausās.” Mūsu toreiz slavenā operas dīva bija pabijusi VOKS noorganizētajā koncerttūrē Maskavā un Tbilisi un savus vērojumus par padomju zemi aprakstījusi minētajā laikrakstā. Vēstījums bija bez politikas, taču rakstīts par dzīvi šajās divās pilsētās bija tikai pozitīvs: Maskavā ceļas jauni nami, uz ielas kārtība, cilvēki labi apģērbti, cenas “kā pie mums”. Vārdu sakot, viss ir labi… Arī “Prāta vētras” mūziķi ir populāri, un arī viņu viedoklī ieklausās…
