Mūziķes Lienes Šomases 10 sajūtas, kas iedvesmo 0
Latviešu mūziķe Liene Šomase, “Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošās studijas” dibinātāja un vadītāja arī šajā pavasarī ļaujas sajūtām, kas viņu iedvesmo. Kam ir jābūt Lienes dzīvē, lai viņa justos laimīga, piepildīta un pozitīvas enerģijas uzlādēta?
1. Izaicināt sevi!
Mani piepilda griba dzīvot, griba īstenot dažādus mazākus un lielākus mērķus. Gribas pašai sev pierādīt, ka es to spēju, izaicināt sevi! Un ne tikai kādā vienā jomā, bet vairākās. Lielu lomu manā dzīvē spēlē mūzika, šī ir joma, kurā nemitīgi attīstot, lai pēc tam varētu to nodot citiem.
2. Smaids un emocijas
Es savā studijā, ikdienā strādājot ar bērniem, redzu fantastisku lietu – cik ļoti patiesi ir bērni! Ja viņi smaida, šis smaids ir īsts. Ja viņiem kaut kas nesanāk, viņu neapmierinātība ir īsta. Bērni ir neviltoti un tas patiešām iedvesmo. Man ir paveicies, ka manā dzīvē, man apkārt ir ļoti daudz laimīgu un patiesu cilvēku. Tādi cilvēki, kas nevis dzenas pēc materiālajām vērtībām, bet tiecās pēc laimes sajūtas. Ticiet vai ne, bet mūsdienu laikmetā tas ir ļoti, ļoti svarīgi.
3. Beznosacījuma mīlestība
Mēs ar studiju bieži rīkojam labdarības koncertus. Piemēram, bērnu namos. Kad tu redzi, kā mirdz šo bērnu acis, kad tu redzi, cik cilvēki ir patiesi aizkustināti, tā ir mana “alga”. Šī sajūta, kad tu kādam esi izdarījis prieku un nevis tāpēc, ka tev no viņa kaut ko vajag, bet vienkārši tāpat, tu esi atdevis daļu savas enerģijas un pretī saņēmis to pašu. Kad tu esi patiess, tas vienmēr atmaksājas. Es arī studijā bērniem un jauniešiem vienmēr mācu – mīlestība ir beznosacījuma. Ja tu patiesi kaut ko darīsi, šīs pašas emocijas tu saņemsi arī pretī.
4. Izbraucieni dabā
Iedvesmojoši ir doties pie dabas. Jo tā uzlādē mani. Man ļoti patīk paņemt trīs dienas brīvas, salikt mašīnā mantas un kaut kur braukt. Tāpat vien, bez plāna. Braukt tur, kur tevi ved tavas sajūtas. Mēs dzīvojam sajūtu laikmetā, ja tu jūti, ka tev kaut kas ir jādara, dari to! Daudzi cilvēki krāj naudu, lai dotos ceļojumos uz ārzemēm, bet, mīļie, ja jūs zinātu, cik pasakainas vietas mums ir Latvijā! Trīs dienu laikā var izbraukāt ļoti lielu daļu Latvijas un tā patiešām ir pasakaina! Mans mīļākais Latvijas gals laikam ir Kurzeme – tur patiešām jūtos tā kā enerģijas laukā, kas mani uzlādē.
5. Izkāpt no komforta zonas
Iedvesmojoši ir izdarīt kaut ko tādu, ko tu nekad līdz šim neesi darījis – izkāpt no savas komforta zonas. Pēc būtības cilvēkiem ir jāmācās dzīvot šodienai. Katram no mums šajā dzīvē ir kāds uzdevums, kāpēc mēs vispār te atrodamies. Ja tev šo uzdevumu izdodas atrast, tu dzīvosi ļoti laimīgu un piepildītu dzīvi. Mans izaicinājums un vienlaikus izkāpšana no sava komforta zonas bija savas bērnu un jauniešu studijas radīšana. Tas prasīja daudz pūles, lielu uzdrīkstēšanos, tomēr tagad es zinu, ka pavisam noteikti tas bija tas, kas man bija jādara.
6. Nebaidīties domāt plašāk
Nebaidīties domāt plašāk – pasaules standartos. Es vienmēr esmu domājusi mazliet citādi – pasaulīgāk. Atceros, kad biju mazāka, mamma man bieži teica: “Liene, beidz lidināties pa mākoņiem!” Bet es turpināju to darīt. Un drīz vien sapratu, ka pareizi daru. Ir jāiet “ārpus robežām”, rāmīši nav domāti laimīgiem cilvēkiem!
7. Būt sievišķīgai un ļauties sevis palutināšanai
Mūsdienu uzņēmīgo sieviešu lielākais lāsts – nekad nav laika sev. Ir darbs, ir bērni, ir ģimene, ir māja, nav laika sev. Tas ir ļoti nepareizi. Mani ļoti iedvesmo jauna kleita, jauna frizūra, jauna kosmētika, manikīrs. Mēs dažreiz ikdienā aizmirstam būt sievišķīgas, bet cik svarīgi tas ir mums pašām! Pacenties reizi mēnesī padomāt par sevi – nopērc to kleitu, kuras dēļ tev mirdz acis! Aizej pie manikīra, izbaudi šo procesu. Atvēli laiku sev un tikai sev. Mani tas patiešām ļoti iedvesmo.
8. Miera osta – Pāvilostā
Mana miera osta jau neskaitāmus gadus atrodas Pāvilostā. Tā ir vieta, kur es vienmēr uzlādējos enerģētiski, arī brīžos, kad jūtos patiešām slikti. Uz Pāvilostu mēdzu braukt ne tikai vasarā, uz vairākām dienām, bet arī citos gadalaikos. Šī ir vieta ar īpašu auru, vieta, kas man nozīmē ļoti daudz.
9. Mana meita
Kad man piedzima Gabriela, es nebiju izlasījusi nevienu grāmatu, nebiju reģistrējusies nevienā bērnu aprūpes un gaidīšanas portālā. Kurš teicis, ka man būs tā kā citām sievietēm? Es nevēlējos un nevēlos sevi ietekmēt ar stāstiem un pieredzēm no malas. Nekādi. Es ļāvos un ļaujos joprojām. Man ir savs raksturs, meitai – savs. Es neesmu no tām mammām, kas ir ļoti stingras vai strikti uzskata, ka bērnam ir jādara tieši tā, kā uzskatu es. Es meitai uzticos un dodu viņai brīvību. Es ieklausos savās sajūtās. Man šķiet, ka cilvēkiem vispār vajag vairāk uzticēties – ne tikai mammām saviem bērniem, bet arī sievietēm saviem vīrien, jo kaut kāda veida kontrole nelido debesīs, tā novelk pie zemes.
10. Piedošana
Neviens no mums nav ideāls un mēs savā dzīvē mēdzam kļūdīties, darīt muļķīgas lietas, par kurām pēc tam mums ir kauns. Man ir ārkārtīgi svarīgi otram palūgt piedošanu un atzīt savas kļūdas. Jo sajūta, ka esmu rīkojusies nepareizi, tomēr nespēju to izteikt, posta mani pašu. Daudziem cilvēkiem problēmas sagādā skaļi pateikt vārdu “piedod”. Tas ir jāiemācās, jo tas atnes mieru ne vien tam, kuram esi izdarījis pāri, bet arī sev pašam.
