* 0
Stājoties šajās programmās, vismaz vienai iepriekš iegūtajai izglītībai noteikti jābūt saistītai ar mūziku. Tādējādi vairākums mūzikas terapeitu nāk no akadēmiskās mūzikas vides.
*
Mūzikas terapijā nav vienas universālas receptes, kas derētu visiem pacientiem. Taču ir zinātniski pierādītas metodes un tehnikas, kas pielāgojamas katrai situācijai. Lai to izdarītu, terapeits sākumā noskaidro vajadzības, diagnozi, resursus un sasniedzamos mērķus.
*
Terapijā var izmantot aktīvās un pasīvās metodes. Pasīvās terapijas laikā pacients mūziku klausās, bet aktīvajā – rada pats. Šīs metodes mēdz arī kombinēt, piemēram, pacients var klausīties skaņdarbu un piespēlēt tam savu ritmu.
*
Aktīvajā mūzikas terapijā izmanto daudzveidīgus, viegli spēlējamus instrumentus – klavieres, ģitāru, bungas, zvanus, grabuļus, klabekļus, svilpes, blokflautas un citus. Pirmajā vizītē terapeits iepazīstina ar tiem un ļauj izvēlēties katram gadījumam piemērotāko. Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai prasmes. Mūzikas terapijā valda uzskats, ka katrā cilvēkā mīt muzikālais bērns un ikviens prot spēlēt visus mūzikas instrumentus. Terapijā neapgūst muzikālās prasmes, bet izmanto improvizāciju.
*
Par vienu no instrumentiem var uzskatīt arī balsi, ko izmanto, dziedot un radot skaņas.
