– Kāda šobrīd ir situācija ar akustisko koncertzāli Rīgā? 0
S. Voldiņš: – Pēc pēdējā Rīgas domei piederošā Kongresu nama pārbūves projekta, ar ko tika iepazīstināta Kultūras ministrija, pārbūve, lai iegūtu normālu akustisku koncertzāli, tiek lēsta gandrīz 40 miljonu eiro apmērā. Skaidrs, tādas naudas budžetā nav. Mēs orientējamies uz ES fondu naudu, no kuras Kultūras ministrijas pārziņā infrastruktūrai ir apmēram 40 miljoni eiro, bet tā, protams, nāk ar saviem nosacījumiem. Viens no tiem – būve definējama kā multifunkcionāls sabiedrisks objekts, tam jāatrodas revitalizējamās jeb atjaunojamās teritorijās. Ar arhitektiem esam izvērtējuši apmēram 15 teritorijas, to vidū ap Skanstes ielu, Torņakalnu, Zundu, Maskavas priekšpilsētu, pieminēta arī Zaķusala. Ir viens ierobežojošs nosacījums, ar ko patlaban strādājam – ES programmā noteikts, ka ieguldījums var tikt veikts tikai maza mēroga infrastruktūrā, par kādu tiek uzskatīta tāda, kur kopējās izmaksas nepārsniedz piecus miljonus eiro. Skaidrs, ka par šādu naudu koncertzāli uzbūvēt nevar. Eiropas Komisija piedāvāja kompromisu – vienā teritorijā var īstenot vairākus nelielus investīciju projektus ar mērķi sasniegt kopējas teritorijas attīstību. Tāpēc kā atsevišķi objekti no pašas ēkas varētu tikt atdalīti pievedceļi, inženiertehniskie tīkli. Tas viss ir sarežģīts process, kas šobrīd pašā sākumā, bet līdz gada beigām tiksim pie lielākas skaidrības. Mūsu kritēriji: koncertzāle nedrīkst būt pārāk tālu no centra, ērti sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
A. Sīmanis: – Koncertzāle, protams, ir lieliska lieta, bet pats būtiskākais, manuprāt, tomēr ir klausītāji. Daudziem cilvēkiem šobrīd kļūst par prestiža lietu iet uz labiem koncertiem, tas ceļ pašapziņu. Runājot par klausītāju piesaistīšanu, daudz vairāk varētu darīt profesionālās ievirzes mūzikas skolas, kas pārklāj visu Latviju. Kur skolotāji aizraujas ar savu darbu, viņi nāk ar saviem skolēniem uz koncertiem kultūras namos, klubos, baznīcās, audzēkņi par dzirdēto raksta sacerējumus. Bet, ja skolā noņemsies tikai ar solfedžo un visus centīsies audzināt par starptautisko konkursu laureātiem, kaut kas ļoti būtisks tiks palaists garām.
LNSO
Operas orķestris
Liepājas simfoniskais orķestris
“Sinfonietta Rīga”
Pūtēju orķestris “Rīga”
“Mirage Jazz Orchestra”.
Atslēgas vārdi
Akadēmiskajā mūzikā rezultāts prasa adekvātu valstisku novērtējumu. Kamēr valstī mūziķiem nebūs konkurētspējīgs atalgojums, izcilākos nosmels pasaule, bet konkursi uz mūziķu vietām pašmāju orķestros kļūs blāvāki. Nav noslēpums, ka prioritāte Latvijā vienmēr bijusi nevis instrumentālā, bet kora māksla. Taču dzīve pierādījusi, ka tās ir divas paralēlas upes ar vienlīdz dziļu gultni.
Vispārizglītojošās skolas nepietiekami veic savu uzdevumu mūzikā ieinteresētu un saprotošu klausītāju audzināšanā. Tāpat kā katrā vidusskolā vajadzētu būt korim, vajadzētu tiekties arī pēc orķestra.
Valsts profesionālie orķestri ir uzteicami par to, ka auditorijas ieinteresēšanā dodas koncertēt uz novadiem, kur savukārt daudz kas atkarīgs no vietējiem līderiem kultūras jomā.
