– Vai augstskola seko tam, kas notiek un kur paliek tās absolventi? 0
– 2011. gadā papildinātajā Augstskolu likumā tas mums noteikts kā pienākums. Bet kā to panākt? Mehānisma nav. Ar katru absolventu slēdzam vienošanos, kam viņš var piekrist, bet var arī izmantot savas tiesības informāciju nesniegt. Mums ir sadarbība ar orķestriem, piemēram, LNSO, arī Nacionālo operu, kur strādā mūsu absolventi. Divas trešdaļas bijušo studentu sniedz par sevi datus, un varu teikt, ka tik liels skaits arī strādā profesijā. Diemžēl joprojām nav izpildāms pieprasījums pēc mūzikas skolotājiem. Tas mazāk attiecas uz Rīgu, bet lauku reģionos viņu trūkums ir akūts. Nelaime, ka neviens jauns cilvēks, kaut nācis no laukiem, pēc studijām negrib turp atgriezties. Tas ir kultūrpolitisks jautājums. Būtiski ir nosacījumi. Atceros – padomju laikos bija norīkojumi, un skolotājiem novados daļēji palīdzēja samaksāt par dzīvokli.
I. Lūkina: – Nav jau tā, ka mēs gaidītu tikai no valsts. Esam vienu soli no tā, lai pie LNSO nodibinātu Orķestra akadēmiju sadarbībā ar Mūzikas akadēmiju, lai tādējādi jauniešus piesaistītu tuvāk mūsu kolektīvam un ieinteresētu tajā palikt. Kad pirmskrīzes apstākļos mums bija konkurētspējīgāks atalgojums, orķestros spēlēja arī vairāki mūziķi no ārvalstīm, un argumentam par palikšanu šeit, kaut par mazāku atalgojumu, ir izteiktāka mākslinieciski radošā puse orķestra darbā.
J. Porietis: – Studenti ļoti bieži nemaz neizprot, kas īsti notiek ārpus robežām, kāds mūzikas jomā ir līmenis. Domāšanā reizēm valda provinciālisms, viņi nesaprot – tiklīdz pie mums algas būs lielākas, tā ieplūdīs interesenti no citām valstīm un izspiedīs vietējo mūziķi ārā.
– Ir pētījums, kurā secināts, ka Igaunijā orķestra mākslinieka vidējais atalgojums ir nedaudz augstāks par valsts sabiedrisko sektoru, Latvijā – līdzīgs, bet Lietuvā tas ir vairāk nekā divreiz mazāks.
– Jā, Somijā četri lietuviešu trompetisti spēlē ar lieliem panākumiem! Un nav runa tikai par atalgojumu. Lietuvā ir arī lielāka konkurence, tur ir vairāk orķestru – gan pūtēju, gan simfonisko – Viļņā vien. Mūzikas akadēmija, labu gribēdama, sarīko meistarklases, un studenti dodas, kurp zālīte zaļāka. Bet vai visiem tur izdodas atrast darbu profesijā? Izrādās, ar pāris semestriem “Erasmus” programmā nepietiek. Un tad dažam labam notiek tā lielā acu atvēršana.
N. Šnē: – Un tas ir ļoti labi! Tikai pateicoties konkurencei, var runāt par labajiem pasaulslavenajiem kolektīviem ar ārkārtīgi augstu profesionālo līmeni. Es būtu ieinteresēts, lai darba tirgus atvērtos vēl vairāk. Ļoti skaisti, ja šo acu atvēršanu piedzīvo savā pirmajā darba dienā orķestrī, kā tas, piemēram, bija manā dzīvē, kad izrādījās – lāgā nevaru klusi nospēlēt vienu skaņu kopā ar kolēģiem.
