Paralēli temperamentīga repertuāra cienītājus priecēs spāņu un čigānu kamermūzikas koncertprogramma, kurā Agnese Egliņa muzicēs kopā ar soprānu Marlēnu Keini un vijolnieci Paulu Šūmani. „Abas man ir jaunas skatuves partneres, un šī programma ir atkal kaut kas pilnīgi savādāks. Ar Marlēnu mūs kopā saveda gadījums – spēlēju koncertā, kurā dziedātāja arī viņa. Man ļoti patika viņas temperaments, dzirksts mūzikā un vēlme būt spilgtai, tāpēc laikam ļoti organiski saaugām kopā. Spāņu mūzika brīnišķīgi savijas ar viņas personību. Paula Šūmane nesen ir atgriezusies no Francijas, tāpēc domāju, ka arī viņas spēle būs kaut kas sen nedzirdēts un īpašs. Man patīk parādīt publikai kaut ko jaunu – gan mūziku, gan māksliniekus.” 1
Jau marta beigās Agnese dosies uz karsto Dienvidāfriku, kur kopā ar kolēģiem no Vācijas un Francijas divarpus mēnešus sniegs koncertus un darbosies meistarklasēs vietējiem jauniešiem – Agnese muzikālajā misijā devusies jau vairākkārtīgi. Par iegūtajiem līdzekļiem, muzicējot naudīgiem ļaudīm, izdevies uzcelt mūzikas apmācības namu Zambijā vietējiem jauniešiem. „Dienvidāfrikā muzikālais līmenis ir labs, taču Zambijā, Botsvānā, Zimbabvē mūzikas tradīcija ir pilnīgi citas, un par klasisko mūziku viņiem tikpat kā nav zināšanu. Tās ir kontrastu zemes – puiši atnāk ar vijoli, kam ir trīs stīgas, bet reizē viņi ir brīnišķīgi dziedātāji un muzicētāji no bērna kājas. Piemēram, bieži gadās redzēt ainu, kad, gaidot autobusu pieturā, jaunieši nevis sarunājas, bet – sadziedas daudzās balsīs. Aktuāla ir arī baznīcas mūzika, svētku dienās baznīcas ir pilnas svinīgi ģērbtiem cilvēkiem, pati mūzika tur gan ir pavisam citāda – ritmiska un temperamentīga. Cilvēki tur ir ļoti talantīgi, tomēr iegūt mūzikas izglītību tikpat kā nav iespējams. Tikai esot tur, novērtēju, kādas brīnišķīgas iespējams ir mums šeit, Latvijā, kur varam iegūt lielisku muzikālo izglītību. Paldies visiem maniem pedagogiem.”
Protams, smej, Agnese, Āfrika ir vieta, kur var atpūsties un sasmelties iespaidus ilgam laikam. „Daba tur ir vienreizēja. Šoreiz būšu tur rudenī, bet arī tad temperatūra mēdz būt virs plus trīsdesmit grādiem. Nakts safari braucieni – lauvas, ziloņi, žirafes, gepardi un citi zvēri. Protams, šī pasaule ir ļoti mežonīga, jo dabā uzvar stiprākais. Kontrastā ir nomācošā, milzīgā nabadzība, piemēram, Zambijā ir skolas, kurās nav ūdens, bērniem pagatavotās pusdienas visi ēd no viena katla ar rokām. Jaunieši man lūdza, lai atvedu ziepes, nevis saldumus. Turpat blakus ir milzu villas ar kalpotājiem, dāmas, rotājušās ar kristāliem. Jāatzīst, to redzēt ir grūti. Man bija bērni, kuri uz stundu nāca kājām vairāk kā piecpadsmit kilometru, jo nebija naudas transportam. Arī reizēm drošības jautājums – nav ierasts ikdienā tik pamatīgi piedomāt par to, dažreiz labāk doties pa pilsētu kopā ar pavadoni nevis vienai. Netrūcis arī pārsteigumu – taksometrs, kura aizdedzes vietā ir tikai vadi, nakts, kas pavadīta virs krokodilu midzeņa vai pēkšņs svešinieka bildinājums, solot sievasmātei 40 govis par līgavu – daudzsievība ir ierasta lieta. Tomēr neesmu pesimistiski noskaņota – man šķiet, Āfrika ir iespēju zeme, kurā ir daudz attīstības iespēju.”
Zambijā Agnese atgriezīsies arī rudenī. Līdz tam viņas koncertu grafiks jau aizpildīts – pianiste koncertēs Helsinkos, Tallinā, Spānijā, Vācijā un arī Latvijā.
