Mūzikas brīvība dzelžainu likumu ietvaros. Saruna ar Intaru Busuli 10
Tikšanās ar INTARU BUSULI vienmēr ir svētki. Sēžam uz terases ezera krastā pilsētā starp deviņiem pakalniem, dzeram kafiju un runājam par dzīvi kā džezu, kas atraisās improvizējot, par ceļu, iespējām, mīlestību, prieku un tāpat vien.
– Rīt beigsies radošā ekspedīcija, kurā esat devies kopā ar puišiem no “Abonementa orķestra”, proti, Dzintaru koncertzālē notiks projekta “Atgriešanās pie…” noslēguma koncerts. Tā būs piektā Latvijas pilsēta, kur runāsiet par… Jā, par ko?
– Par mīlestību runāsim, par ko tad vēl. Par tās veidiem un paveidiem. Atgriešanās var būt dažādas, mūsu gadījumā tā būs atgriešanās pie konkrētām pašu radītām dziesmām, kuras kādu laiku koncertos vairs nebijām spēlējuši. Tagad mēs tās esam nedaudz pārveidojuši, vēži tie paši, taču kulītes citas. Būs arī mazas atrakcijas. Bet galvenais – būs interesanti.
– Cik noprotu, biļetes ir pārdotas gan uz rītdienas koncertu, gan arī uz papildkoncertu 7. jūlijā. Kur vēl tuvākajā laikā varēs jūs klausīties?
– Jā, izskatās, ka zāle abos mūsu koncertos būs pārpildīta. Tomēr ja kāds ļoti, ļoti gribēs mūs dzirdēt, vienmēr jau ir iespēja dabūt stāvvietas. Pēc tam ar dažām dziesmām piedalīšos Laimas Vaikules koncertā, tad festivālā “World Jazz” un Ineses Galantes festivālā “Summertime”. Taču tie visi nav mūsu projekti. Ar mūsu pašu programmu uzstāšos pilsētu svētkos Lielvārdē, Ventspilī un Priekulē. Bet sezonu noslēgsim 25. oktobrī ar koncertu Pēterburgā.
– Mūsu – tas ir Intara un “Abonementu orķestra”?
– Jā! Tur vēl ir arī Una Tāle-Medvide, mūsu menedžere, un visi pārējie, ar ko kopā kaļam plāniņus, domājam, strādājam.
– Šogad Krievijas šovā “Toč v toč” jums bija jāiejūtas dažādu mūzikas leģendu ādā. Fils Kolins, Lenijs Kravics, Ozijs Osborns, Tīna Tērnere… Starp citu, kā bija uz papēžiem?
– Nekādu problēmu! Tikai pēc tam muskuļi sāp, it kā uz slidām pusdienu būtu stāvējis. Bet ar vestibulāro aparātu viss kārtībā.
