Nodevībai ir daudzas formas. Tapusi muzikāla drāma par grāfu Monte Kristo 0
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 10. maijā pirmizrāde muzikālai drāmai pēc Aleksandra Dimā romāna motīviem “Grāfs Monte Kristo. Esmu Edmons Dantess” režisora un teātra mākslinieciskā vadītāja Sergeja Golomazova režijā, ar Alekseju Korginu grāfa titullomā.
Droši vien katrs no mums kaut reizi dzīvē ir saskāries ar nodevību.
Neizpildīts solījums, tenkas aiz muguras, lūgums pēc palīdzības, kas palicis bez atbildes, neuzticība – nodevībai ir daudz un dažādas formas, lielas un mazas.
Un katra no tām ir iznīcinoša – ne tikai tāpēc, ka tā nodara sāpes, bet arī tāpēc, ka tā ievaino cilvēka ticību pasaulei. Dažreiz tā ievaino nāvējoši. Turklāt tā maina gan to, kurš nodevis, gan to, kurš ticis nodots, reizēm radot briesmoņus, starp kuriem viens no lielākajiem ir alkas pēc atriebības.
Visas šīs spēcīgās emocijas izspēlēs aktieris A. Korgins, kurš par savu lomu teic: “Tas ir izaicinošs ceļš, kas jānoiet man un manam varonim, no iemīlējuša, laimīga, gaiša cilvēka līdz cilvēkam, kura vienīgā doma ir atriebties. Tas ir maldīgais ceļš, jo cieš arī nevainīgi cilvēki. Esmu pateicīgs teātrim, ka izvēlējas mani šai lomai. Mums ir viss, lai izrāde uzrunātu skatītājus,” teic A. Korgins.
Tas ir stāsts par jauno jūrnieku Edmonu Dantesu, kas atgriežas Marseļā ar priekpilnām cerībām un ticību nākotnei: viņš būs “Faraona” kapteinis, viņu gaida līgava – visskaistākā meitene pasaulē, viņš varēs nodrošināt cienīgas vecumdienas savam mīļajam tēvam.
Bet Edmona ceļā nostājas citu skaudība, nekrietnība un bailes – un pēc divdesmit četriem gadiem Parīzē parādās noslēpumainais grāfs Monte-Kristo… “Man ir ļoti svarīgi, lai Edmons Dantess, spēlējot Monte-Kristo, esot uz skatuves, būtu to problēmu atspulgs, kas ir skatītāju zālē. Tēma ir cilvēciska, sociāla un parāda bezspēcību cilvēkam realizēties, būt brīvām un laimīgam. Tas man šķiet galvenais.
Es cenšos izstāstīt stāstu par cilvēku, kas centās atjaunot taisnību, balstoties uz necilvēcīgiem atriebības likumiem, un vīlās tajā.
Bet viņa izmisīgā vēlēšanās un mēģinājums būt taisnīgam ir uzmanības, mīlestības un apbrīnas vērta un, no otras puses, arī noraidījums un naidīgums. Tas ir galvenais, kā man šķiet,” stāsta režisors.
Sergejs Golomazovs piebilst: “Ir cilvēcīgi un dabiski, ja rodas vēlme atriebties, kad tevi pazemo, vai atbildēt, ja tev atņem iespēju būt brīvam, ja tev nedod iespēju būt laimīgam, bet, no otras puses, kļūstot vecākam un ar lielāku dzīves pieredzi, sāc saprast, ka viss, kas ar tevi notiek, ir mācība, kas veido tavu pieredzi. Atriebšanās ne vienmēr ir tā pareizā recepte, lai virzītos dzīvē uz priekšu.”
Tā nebija nedz tēma, nedz interese par Dimā darbiem kopš bērnības, kas pamudināja režisoru S. Golomazovu iestudēt šo darbu. “Pirmais iemesls bija brīnišķīga mūzika, otrais – brīnišķīga mūzika un trešais iemesls – arī. Man tiešām iepatikās Loras Kvintas mūzika. Es iemīlējos viņas mūzikā. Skaista mūzika, skaisti dueti, interesants dramaturga un dzejnieka Nikolaja Denisova librets, un tas viss salikās kopā,” atklāj režisors.
