Mūzikas projektu vadība ir nervus kutinoša profesija 0
“Esmu daudzpusīgs cilvēks – ja nepieciešams, māku pati sev uz koncertu kleitu uzšūt, dažkārt man patīk operas ieraksti, citreiz klausos smago metālu,” tā par sevi saka jaunā dziedātāja un mūzikas projektu vadītāja Aiga Krute no Krāslavas.
Krāslavas dziedošā nāra
Cik vien spēj sevi atcerēties, viņa vienmēr bijusi saistīta ar mūziku. Tā kā mākslas skolu apmeklēja vecākā māsa, Aiga izlēma nodoties nošu pasaulei. Tiesa, sākums nav bijis viegls. Kad meitene piecu gadu vecumā kopā ar vecmāmiņu devusies iestāties Krāslavas mūzikas skolā un tur noritējušas pirmās pārbaudes, kuru laikā vajadzēja soļot ritmā un dziedāt, skolotāja vecmāmiņai pateikusi, ka meitenei nemaz nav ritma izjūtas.
Taču mīlestība pret mūziku un ieguldītais darbs ļāva veiksmīgi apgūt ne vien klavierspēli, iemācīties spēlēt saksofonu, bet arī kļūt par talantīgu solisti. “Pēc devītās klases pabeidzu klavierklasi un, atceroties neskaitāmās ieskaites, domāju, ka mūzikas skolā vairs kāju nesperšu. Taču viss izvērsās citādi – vasarā atskārtu, ka ikdienā pietrūkst mūzikas, tāpēc ģimnāzijas laikā nolēmu pievērsties saksofonam. Orķestra sastāvā izdevās paviesoties Polijā, Krievijā, Slovākijā un daudzās citās valstīs. Bijuši neskaitāmi braucieni arī ar mūzikas skolas vokālo ansambli “Krāslaviņa”, kā arī individuāli konkursi, kuros piedalījos kā soliste,” savas gaitas mūzikā atceras jaunā dziedātāja.
Aiga ir uzstājusies kopā ar pazīstamiem māksliniekiem – kamerkori “Ave Sol”, Ilonu Baģeli, Kristapu Krievkalnu un citiem. Tiesa, laikam ritot, viņa arvien biežāk jutusi vēlmi strādāt “otrajā plānā” – nevis uzstāties pati, bet organizēt citu mākslinieku skatuves dzīvi. “Ja man lūgs uzspēlēt, es labprātāk ballītei sarunāšu kādu profesionālu saksofonistu,” Aiga atzīstas.
Vēlme “organizēt lietas”
Jau ģimnāzijā meitene aktīvi iesaistījusies skolēnu parlamentā. “Reizēm, vien liekot lietā izdomu, izveidojām fantastiskus pasākumus.” Vēlme un interese “organizēt lietas” noteikusi arī studiju izvēli. “Ja patīk dziedāt, tad Latvijā ir tikai divas iespējas: vai nu mācīties profesionāli un saistīt dzīvi ar operu, vai arī kļūt par mūzikas pedagoģi. Mani nesaistīja neviena no tām. Līdz ar to izvēlējos trešo variantu – mūzikas projektu vadību.” Aiga ir pabeigusi mūzikas menedžmenta programmu Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē, iegūstot projektu vadītājas kvalifikāciju. “Augstskolā gandrīz katru otrdienu notika atskaites koncerti. Piedalījos latviešu–lietuviešu kamermūzikas projektā, kura ietvarā popularizējām abu valstu 20. gadsimta kamermūziku, ierakstot kopīgu disku.” Paralēli Aiga darbojās Krāslavas kultūras namā kā pasākumu organizatore – rīkoja un bieži vien arī vadīja 18. novembra pasākumus, jauniešu koncertus, arī – Krāslavas 90. jubilejai veltītos pilsētas svētkus 2013. gadā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, strādājot Krāslavā, ir raibā publika. “Mūziku, kas patīk latviešu auditorijai, ne vienmēr pieņems krievvalodīgie un otrādi. Tad vienmēr jāmeklē zelta vidusceļš – piemēram, pilsētas svētku gadījumā tas nozīmēja izvēlēties Raimonda Paula dziesmas, kas mīļas visiem”.
Aiga uzskata, ka, strādājot dzimtajā pilsētā plecu pie pleca ar vecākajiem kolēģiem, guvusi nenovērtējamu pieredzi. Turklāt tas, kas augstskolā reizēm licies garlaicīgs, piemēram, līgumu rakstīšana, gribot negribot bijis jāapgūst praktiskajā darbībā.
Pacietība un stipri nervi
Jautāta, kādām īpašībām jāpiemīt labam pasākumu organizatoram, Aiga kā pirmo min spēju skaļi, pārliecinoši runāt, “lai pārējie komandas locekļi zinātu, kas viņiem jādara”, tāpat jābūt labsirdīgam. Tas ir jo īpaši svarīgi, strādājot ar dažādu vecumu, tautību un raksturu cilvēkiem. Vēl krāslaviete uzsver, ka profesija ir nervus kutinoša, tāpēc labi, ja piemīt stipri nervi, citādi – tie esot jānorūda. Aiga atceras, ka kāda jauniešu koncerta laikā pastāvīgi raustījusies elektrība. “Likās, ka koncerts izjuks, bija pamatīgs stress.” Nu meitene iemācījusies to uztvert mierīgāk. “Misēkļi gadās ikviena pasākuma laikā – piemēram, kāds nokavē, nelaikā iziet uz skatuves vai arī tiek kļūdaini nosaukts solista vārds vai grupas nosaukums. No šādām situācijām jāmācās iziet ar humoru un profesionalitāti.”
Tiem, kas vēlas apgūt pasākumu organizatora profesiju, Aiga iesaka jau skolas laikā pamēģināt kaut ko organizēt. “Pretējā gadījumā, uzsākot studijas, liksies, ka esi iemests atrakciju parkā un nezini, kādas atrakcijas izvēlēties.” Tāpat jārēķinās, ka būs jāapgūst plašs zinātņu spektrs: augstskolā māca mūziku, mākslu, tiesību pamatus, ekonomiku un citas nozares. “Mākam gan algu sarēķināt, gan uzrakstīt autoratlīdzību,” teic jaunā speciāliste.
Dzīvo muzikālā mājā
Maģistrantūrā Aiga nolēma paplašināt savas zināšanas un pievērsās starpkultūru attiecībām. To laikā divus semestrus meitene pavadījusi Krakovā un tā iemīlējusies viduslaiku Polijas galvaspilsētā, ka kādu laiku nolēmusi tur arī pastrādāt. Viņu ārkārtīgi ieinteresējusi ebreju dzīves izpēte, un šobrīd viņa sniedz savu profesionālo artavu Galīcijas ebreju muzejā Krakovā.
Tiesa, mūzika un projektu vadība nav atstāta novārtā, jo meitene bieži rīko izklaides pasākumus tūristiem, kas viesojas Polijā. Viņa arī dzīvo muzikālā mājā, kur visi kaimiņi dzied un spēlē dažādus instrumentus. “Tā vien šķiet, ka mūzika pati mani atrod,” smejas Aiga.
UZZIŅA
Mūzikas projektu vadību iespējams apgūt Latvijas Kultūras koledžā (studiju programma “Mūzikas menedžments”), Alberta koledžā (“Izklaides industrijas vadība un producēšana”), Latvijas Kultūras akadēmijā (maģistra programma “Kultūras menedžments un radošās industrijas”), Ekonomikas un kultūras augstskolā (“Izklaides un atpūtas industrijas vadība”), Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē.
Pēc absolvēšanas var strādāt valsts, pašvaldību un privātstruktūru kultūras iestādēs, uzņēmumos, pasākumu rīkošanas aģentūrās, koncertaģentūrās, producentu grupās, teātros, izstāžu zālēs, kā arī citās ar kultūru un izklaides industriju saistītās organizācijās vai arī dibināt savu uzņēmumu.
