No Rīgas līdz Malmei tālu 6
Komunikācijā ar “LA” M. Vanags atsaucas uz Malmes (Zviedrijā) konferenču centra pieredzi – arī tur ir koncertzāle un mājvieta simfoniskajam orķestrim. Kā sarunā ar “LA” atzīst inženieris Deniss Piļkēvičs – speciālists akustikas un citu ar koncertzāļu tehnisko specifikāciju saistītos jautājumos, strādājis ar LNSO, arī pie Dzintaru slēgtās koncertzāles projekta un apbraukājis daudzas pasaules zāles –, no Rīgas līdz Malmei vēl tālu. Malmē tieši pašvaldība pirms desmit gadiem nolēma, ka pilsētai vajag kongresu centru, un vietējā simfoniskā orķestra vadība nāca ar ideju, ka tam jāpievieno arī akadēmiskās mūzikas zāle. Vispirms tika veikta izpēte par vietas izvēli – lai konferenču centrs atrastos tuvu lidostai (kas Skanstes gadījumā tā īsti nav, jo projekts varētu tikt pabeigts, pirms tiks pilnībā izveidota satiksmes infrastruktūra). Tad noorganizēts konkurss arhitektoniskajam risinājumam, investīciju piesaistei, būvdarbu veikšanai. Investoram tika darītas zināmas prasības akustikai un pat akustiķu vārdi. Jau konkursa ietvarā tika arī izvirzīts jautājums, cik liela būs koncertzāles atpirkšanas cena, par ko pašvaldība arī vēlāk izšķīrās. Un – pats galvenais – Malmes pašvaldība bija klāt koncertzāles projektam jau pašā sākumā – metu konkursa stadijā, bet Skanstes gadījumā jau ir sākusies tehniskā projekta izstrāde.
Cik atklāts būs konkurss?
2015. gada novembrī investora izsludinātajā Rīgas konferenču un koncertu centra (RKKC) metu konkursā uzvarēja arhitektu birojs “Vizuālās modelēšanas studija” (arhitekts Uldis Balodis un Daiga Bikše), kuri ir uzbūvējuši augsti vērtēto “Gora” koncertzāli Rēzeknē. Saistībā ar RKKC konkursu arhitektu sabiedrības aizkulisēs gan dzirdēts, ka tas bijis ar ļoti lielām priekšrocībām atsevišķiem profesionāļiem.
Uz ES fondu finansējumu drīzumā tiks rīkots atklāts konkurss, tomēr, visticamāk, tā prasībās ietilps vismaz gatavs skiču projekts. Un, pēc šobrīd pieejamās informācijas, tāds ir tikai vienam iespējamajam partnerim – Skanstes attīstības aģentūrai. Jāpiebilst, ka vēl nesen investoru vidū tika minēts arī ar to pašu SIA “Merks” saistītais Biznesa centrs Zaķusalā, kura plānos ir nekustamo īpašumu attīstīšana Zaķusalas ziemeļu daļā apmēram 22 ha platībā, tomēr, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd plāni attiecībā uz koncertzāli ir mainījušies.
Tikmēr aizkulisēs izskan, ka saistībā ar koncertzāli ir daudzi jautājumi, par kuriem vajadzētu konceptuāli izšķirties, vēl pirms pieņem lēmumu par sadarbību. It sevišķi tad, ja lems par labu koncertzāles daļas izpirkšanai, kas nozīmētu dubultu publisko līdzekļu ieguldīšanu un slogu kultūras budžetam 12 gadu ilgumā. Cik liela galu galā būtu izpirkuma summa un no kādiem faktoriem tā būs atkarīga, jo – galu galā – ES fondu nauda arī ir publisks ieguldījums? Kāpēc tad valstij būtu jāmaksā divreiz? Kā domāts atpirkt koncertzāles daļu, zemei paliekot investora īpašumā? Ir taču ārkārtīgi “iedvesmojošā” pieredze ar jauno VID ēku. Mārtiņš Vanags gan mierina, ka “koncertzāles pakāpenisks izpirkums ir iespējams, jo tā ir plānota kā tehniski un juridiski nodalīta ēka”. Izpirkšanas variantu kopumā kā saprātīgu vērtē LNSO direktore Indra Lūkina, uzsverot, ka no visiem KM projektiem vienīgais LNSO interesējošais ir tāds, kur paredzēta pilnīgi atsevišķa darbība koncertzālei un mājvieta LNSO. KM valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone teic: “Ir pilnīgi skaidrs, ka, izšķiroties par sadarbību ar investoru, iepriekš jāveic nopietni finanšu ekonomiskie aprēķini – ieskaitot to, cik ieguldīts ERAF finansējuma, kā arī saistībā ar izpirkuma maksu.” Deniss Piļkēvičs tomēr uzskata, ka var rasties daudzas ar privātīpašuma tiesībām saistītas neskaidrības, kas ļaunākajā gadījumā var pat beigties ar to, ka valsts var būt spiesta par nezināmu summu atpirkt no investora visu ēku vai arī maksāt viņam dārgu nomas maksu.
