Mūzika pasūtīta – kurš maksās? Valsts un privātās intereses Rīgas koncertzāles projektā 6
Nacionālā koncertzāle būtu jāceļ kā daļa no privātā investora projekta – daudzfunkcionāla konferenču centra – uz viņam piederošas zemes kādā no Rīgas degradētajām teritorijām un jāfinansē arī no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas – 15 līdz 20 miljoniem eiro, kā arī, ja izšķiras par izpirkšanu – arī ar budžeta līdzekļiem – veicot noteiktus pieejamības maksājumus 12 gadu laikā no 2021. gada (šobrīd tos lēš uz 1 milj. eiro katru gadu), līdz koncertzāles daļa nonāktu valsts īpašumā. Šāds scenārijs ar faktiski dubultu publisko līdzekļu ieguldīšanu investora kabatā ieteikts vienā no Kultūras ministrijas (KM) Rīgas koncertzāles finansēšanas modeļiem, ko drīzumā skatīs valdībā. Otrs KM piedāvātais variants paredz iztikt bez izpirkšanas, tomēr tad LNSO nebūtu cerību tikt pie jaunas mājvietas un valsts kolektīviem piekļuve zālei būtu tikai koncertu norises dienās.
Var tikai vērtēt kā nožēlojamu, ka Rīgā, kas pretendē uz Eiropas mūzikas metropoles statusu, šobrīd nav vietas, kur cienīgos akustikas un citos apstākļos varētu uzstāties lielie simfoniskie orķestri un kas varētu kalpot par mājvietu valsts galvenajam orķestrim. Līdz ar to pat savās Eiropas tūrēs Rīgai garām brauc zvaigznes – piemēram, Andris Nelsons ar savu Bostonas simfonisko orķestri –, un arī biļešu cenas uz koncertiem ir dārgas. No otras puses, kad šovasar “LA” devās uz Lielo ģildi, lai iemūžinātu Latvijas galvenā – Nacionālā simfoniskā – orķestra (LNSO) ģērbtuves, bijām šokēti – mūziķi, kas ir gaidīti uz pasaules prestižākajām skatuvēm, dzimtenē spiesti mitināties telpās ar vienām labierīcībām uz visu orķestri.
Konceptuālajā ziņojumā valdībai KM piemin vēl divas iespējas koncertzāles būvei – kopš 2009. gada dziļi plauktā nobāzto arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” savulaik starptautiskā konkursā uzvarējušo projektu uz AB dambja, kam jau izveidots skiču projekts (izmaksas – ap 90 milj. eiro), un Rīgas pašvaldības uzturēto un akustikas problēmu dēļ daudzu mūzikas profesionāļu noraidīto ideju par Kongresu nama pārbūvi (izmaksas ap 50 – milj. eiro), kas izšķiršanās gadījumā varētu tikt veikta samērā īsā – triju gadu – laikā – Rīgas pilsētas būvvaldē būvprojekts tikaakceptēts jau 2014 gadā. Būtiskākais arguments, kāpēc šos scenārijus būtu sarežģīti īstenot, ir tas, ka šajās vietās, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem neatbilst degradētas teritorijas statusam, nav iespējams piesaistīt ES fondu naudu un tā būtu jāiegulda valstij vai pašvaldībai, vai arī abām kopā. Savukārt iespēja, ka Kongesu nams tiktu nojaukts un koncertzāle šajā vietā tiktu celta no jauna šobrīd netiek izskatīta gan lielo izmaksu, gan arī šā nama kā padomju perioda arhitektūras mantojuma vērtības dēļ.
