Kļūt par kurinātāju 0
Ventspils dzīvoklī mums jākurina trīs krāsnis, lai telpas būtu siltas. Tas ir pavisam citādi, nekā apcerīgi lūkoties kamīna liesmās. Ziemā jūtos kā profesionāla kurinātāja. Īpaši braši jārīkojas, ja nav būts vairākas dienas. Pārnāku vēlu vakarā un ķeros pie krāsnīm. Kurinu un paralēli gatavoju vakariņas. Nereti aizeju gulēt tikai divos naktī.
Turklāt visu laiku jāpieskata, lai neizlec kāda kvēloša oglīte. Ir gadījies, ka atnāku un redzu – linolejs pie krāsns atkal tāds nedaudz pakusis…
Uzmeistarot savu kimči
Tāpat, kā pamostos un zinu, kādu kora repertuāru izvēlēšos, prātā ienāk ēdiens, ko gribu pagatavot. Man patīk eksperimentēt. Bija laiks, kad bieži cepu kūkas, radiniekiem īpaši garšoja manas siera kūkas. Tagad mani interesē sātīgāki ēdieni – gaļas un dārzeņu sautējumi, sacepumi, cepeši.
Diezgan daudz laika pavadu internetā, meklējot jaunas receptes. Nesen mans vīrs devās uz Austrāliju, lūdzu, lai noteikti atved gochugaru, korejiešu čili piparu. Gribu izmēģināt pagatavot kimči, marinētus dārzeņus. Kimči parasti izmanto Ķīnas kāpostu, taču var mēģināt arī mūsu pašu kāpostgalvu.
Skatījos jūtūbā, kā kimči gatavo Amerikas korejiete Maangchi, tāda miniatūra lellīte, vienmēr smaidīga un asprātīga. Pat dodoties uz Meksiku, viņa koferī likusi īpašos čili piparus un speciālo zivju mērci, lai varētu uztaisīt kimchi emergency – ārkārtas situācijas kimči.
Ēst gatavošanā uzreiz ir redzams (nogaršojams) rezultāts. Varu novērtēt: izdevās tieši tā, kā domāju, vai arī šo gan vairs negatavošu. Turklāt process ir relaksējošs – mizoju, griežu, kapāju, maisu un visu pati savā tempā, ar patiku un baudu.
