– Pieņemu, ka filmu “Es esmu šeit” esi redzējis. Vai uztverei netraucē, ka galveno lomu spēlē tava mazmeita Elīna Vaska? Un vai skatoties spēji izslēgt filmām mūziku rakstījuša profesionāļa dzirdi? 0
– It kā jā, bet grūti pateikt, cik tas izdevās. Varbūt Elīna filmā zināmā mērā nospēlēja sevi. Man patīk dzirdēt mazmeitu sakām, ka nav nekāda aktrise. Mans vecākais dēls aizbrauca prom no Rīgas uz laukiem. Tagad viņš tur cīnās ar govīm un kazām, un Elīna to pasauli apmēram zina. Bija doma filmā iesaistīt arī manu mazdēlu Aleksandru, kuram tagad tieši tikpat gadu, cik Elīnas atveidotās varones Rajas brālim filmā. Bet Aleksandrs tāds kluss puisis… Filmā spēlē cits. Vienu gan nesaprotu – kāpēc režisors Renārs Vimba pret lielisko Ērika Ešenvalda mūziku izturējies tik skarbi? Īstā mūzika, skaistākā daļa – kora dziedājums – izskanēja uz ļoti garajiem titriem pašās filmas beigās, kad liela daļa publikas jau bija aizgājusi prom. Taču mūzika ekrānā var darīt brīnumu lietas.
– Zināms, ka Elīna nav vienīgā atvase, esi laimīgs vairāku mazbērnu vectētiņš…
– Šogad kļuvu vēl par diviem mazbērniem bagātāks. Nu ir deviņi. 7. janvārī manai Zviedrijā dzīvojošajai meitai Madarai piedzima trešais dēls Anselms. Nupat nesen, 6. martā, Gundegai nāca pasaulē Ernests, viņai otrais dēliņš. Bet pirmdzimtais, pusotru gadu vecais Andrievs, dzirdot, ka koris dzied šķērsām, raud… (pasmaida).
